"Breksita" ministrs noraida ziņoto par 45 miljonu eiro lielu "izstāšanās rēķinu"

© Elionas2/pixabay.com

Lielbritānijas "Breksita" ministrs Deivids Deiviss svētdien noraidījis mediju ziņoto, ka Lielbritānija ir gatava samaksāt 45 miljonus eiro tā dēvētajā "izstāšanās rēķinā".

Laikraksts "The Times", atsaucoties uz anonīmu avotu Briselē, sestdien ziņoja, ka Lielbritānija ir gatava maksāt šādu summu, taču Deiviss intervijā BBC sacīja, ka laikraksts, acīmredzot, to ir izdomājis.

"Es nenosaukšu publiski precīzu ciparu, būtu smieklīgi to darīt, bet mums ir diezgan skaidra ideja, kurp mēs virzāmies," paziņoja Deiviss.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien Florencē rosināja iesviest divu gadu pārejas periodu pēc tam, kad viņas vadītā valsts būs izstājusies no Eiropas Savienības (ES). Pārejas posmā Lielbritānija, skatoties plašā mērogā, principā saglabātu esošās attiecības ar Briseli.

Deiviss uzsvēra, ka pēc pārejas posma Lielbritānija nekādā gadījumā neakceptēs Eiropas Tiesas varu. Viņš piebilda, ka, visticamāk, tiks izveidota kopīga ES un Lielbritānijas tiesu sistēma, lai risinātu domstarpības abu pušu starpā.

Arī Meja piektdienas runā noraidīja Eiropas Tiesas iespējamo lomu nākotnes tirdzniecības attiecībās starp Lielbritāniju.

"Tā vietā būsim radoši, kā arī praktiski, izstrādājot ambiciozas ekonomiskās partnerattiecības," paziņoja Meja.

ES līderi, izņemot Meju, sapulcēsies uz samitu 19. un 20.oktobrī, kad lems, vai "Breksita" sarunas var turpināties.

Politika

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais