Migla ap "Vienotību" neizklīst

Vienotības priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna aktualizētais jautājums par Solvitas Āboltiņas atrašanos partijas Saeimas frakcijas vadītāja amatā joprojām paliek atklāts. To partija, visticamāk, lems kongresā, kurā tai ievēlēs jaunu valdi un priekšsēdētāju. Kandidāti šiem amatiem var pieteikties līdz 11. augustam.

Vēl līdz pagājušās nedēļas nogalei par teju vienīgo kandidātu Vienotības priekšsēdētāja amatam tika uzskatīts E. Smiltēns, kas izredzes apzināti vai neapzināti sagrāva, paziņojot par savas kandidatūras apturēšanu līdz brīdim, kad partija paudīs viņam nedalītu atbalstu un Saeimas frakciju vairs nevadīs S. Āboltiņa.

Trešdien par tuvojošos kongresu un iekšējām problēmām slēgtā sēdē sprieda Vienotības valde, taču galēji lēmumi nevienā jautājumā netika pieņemti. Tiek uzskatīts, ka S. Āboltiņas jautājums ir skatāms tikai kontekstā ar partijas jaunās valdes ievēlēšanu. Taču arī jaunā valde, visticamāk, nekādas izmaiņas nepanāks, jo Vienotības frakcijā viņai ir vērā ņemams atbalsts. Arī tā dēvētais Vienotību pametušais, bet dalību tās frakcijā saglabājušais Viņķeles piecnieks jau paudis atbalstu S. Āboltiņai kā frakcijas vadītājai.

Savukārt jaunu kandidātu partijas priekšsēdētāja amatam meklējumi ir vēl sarežģītāki, jo ne visi, kam to piedāvā, vēlas uzņemties šādu atbildību. Neoficiāla informācija liecina, ka nu jau Rīgas domē ievēlētais Vilnis Ķirsis atteicies no šī goda, jo uzskata, ka ir par jaunu un vēl nav guvis partijas vadītāja amatam nepieciešamo pieredzi.

Pašlaik viens no Vienotības definētajiem kritērijiem priekšsēdētāja kandidātam ir pieredze valdībā, kas ticamas dara versijas par izglītības ministra Kārļa Šadurska vai iekšlietu ministra Riharda Kozlovska virzīšanu šim amatam. Taču kuluāru sarunās tiek kategoriski noraidīta versija par K. Šadurska virzīšanu.

Pagaidām skaidrs ir tikai viens - S. Āboltiņa uz partijas priekšsēdētājas amatu nekandidēs. To viņa vairākkārt apliecinājusi gan medijos, gan partijai. Tiesa, šāda iespēja esot maz ticama, bet atklāts joprojām paliekot jautājums, vai viņa nevēlēsies saglabāt vietu organizācijas valdē.

Vienotības nedienas ģeometriskā progresijā pieņēmās spēkā pēc tam, kad, Valdim Dombrovskim atkāpjoties no premjerministra amata, partija to politiskajā cīņā zaudēja Zaļo un zemnieku savienībai.

Daļa Vienotības biedru šajā neveiksmē vainoja tā laika partijas priekšsēdētāju S. Āboltiņu, un ārkārtas kongresā pagājušā gada jūnijā viņas vietā tika ievēlēts Andris Piebalgs.

Viņš bija pārliecināts, ka spēs atgūt vēlētāju uzticību partijai vismaz līdz 10% reitinga, taču, tuvojoties gada beigām, saprata, ka tas nav paveicams, un pauda gatavību pamest amatu, nododot to E. Smiltēnam. Oficiāli par savu lēmumu viņš paziņoja pirms divām nedēļām.