Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir pārliecināts, ka prokuratūra, uzraugot un izmeklējot tā dēvēto oligarhu lietu, rīkojusies pēc labākās sirdsapziņas un ievērojot likumu. Ja parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuru vēlas izveidot Vienotība, konstatēs pretējo, viņš aicina uzsākt ģenerālprokurora atlaišanas procedūru.
«Komisijas atzinums būtu pamats uzsākt ģenerālprokurora atstādināšanas procedūru,» uzsverot, ka prokuratūra rīkojusies stingri likuma ietvaros, kā vienu no iespējamajiem iznākumiem komisijas darbam, uzrunājot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, piedāvāja Ē. Kalnmeiers.
Pagaidām gan Vienotībai nesokas ar komisijas dibināšanai nepieciešamo parakstu vākšanu. No 34 nepieciešamajiem deputātu parakstiem ceturtdienas pēcpusdienā bija savākti vien 18. Turklāt tikai divi priekšlikumu parakstījušie deputāti nepārstāv Vienotības frakciju - Zaļo un zemnieku savienības Kārlis Seržants un Nacionālās apvienības Einars Cilinskis. Ļoti iespējams gan, ka trūkstošie paraksti tiks savākti šodien pirms Saeimas ārkārtas sēdes, jo līdz šim parakstu vākšanu varētu būt apgrūtinājis fakts, ka starp Saeimas sesijām deputāti reti bez īpašas vajadzības parādās Saeimas namā.
Savukārt spēkā esošās normas ģenerālprokurora atlaišanu krietni sarežģī. Proti, saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokuroru Saeima var atlaist tikai tad, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis, piemēram, interešu konfliktu vai tīšu likuma pārkāpumu, vai nolaidību ģenerālprokurora darbā. Pārbaudes rezultāti jāapstiprina arī Augstākās tiesas plēnumam, bet, lai pārbaudi uzsāktu, šādam priekšlikumam jāsavāc vienas trešdaļas Saeimas deputātu paraksti.
Par to, ka aizdomas par prokuratūras nolaidību ir nepamatotas, ir pārliecināts arī Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, kurš savulaik izpelnījās sabiedrības atzinību, jo pretēji ierastajai tiesnešu praksei labprāt sabiedrībai skaidroja paša pieņemto lēmumu tā dēvētajā digitālās televīzijas lietā.
Saeimas komisijā viņš norādīja, ka oligarhu lietas kontekstā sabiedrība no prokuratūras prasa pārāk daudz, jo tiesneši un prokurori darbojas likuma stingri noteiktajos rāmjos. Ja sabiedrību un likumdevēju neapmierina prokuroru darbs, tad vienīgais risinājums esot veikt grozījumus kriminālprocesa likumā, lai prokurora nozīmi un ietekmi krimināllietu izmeklēšanā padarītu lielāku. Tiesnesis uzskata, ka šāds parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba rezultāts būtu vienīgais loģiskais.
Jau vēstīts, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Pēc tā dēvēto Rīdzenes sarunu publicēšanas daļā sabiedrības aktuāls ir jautājums, vai prokuratūra un ģenerālprokurors personīgi izdarījuši visu, lai KNAB savāktie pierādījumi tiktu pārbaudīti un vainīgie, ja tādi ir, sodīti.