Balansējot uz iznīcības robežas, Vienotība tomēr ar bezcerīgu manevru cenšas pierādīt sabiedrībai un partneriem koalīcijā, ka tajā vēl dzirkstī enerģija un vēlme saglabāt politisko ietekmi nekur nav zudusi. Tā Rīdzenes sarunu kontekstā Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) aicina nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu.
J. Dūklavs figurē tā dēvētajās Rīdzenes sarunās, kuru atreferējumā viņam tiek piedēvēta interese pārdot zemes gabalu ostas teritorijā, kurš viņam pieder pastarpināti. Šā iemesla dēļ ministra demisiju jau pieprasa Latvijas Reģionu apvienība (LRA). «Zemkopības ministrs Dūklavs [..] bija tas, kurš premjeram un valdībai aiz muguras, izraisot sabiedrības sašutumu un nosodījumu, tikās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču. Valsts kontrole norādīja uz to, ka cūku mēra apkarošanā, kur atbildīgais ministrs ir Dūklavs, bija nepamatoti un neracionāli izlietots nepilns miljons eiro. Tagad vēl oligarhu sarunas. Cik vēl ir citu lietu, par ko mēs neko nezinām?» uzskaitot ministra grēkus, viņa demisijas pieprasījumu pamato LRA deputāts Mārtiņš Šics.
Prognozējams rezultāts
Vienotība tik senu grēku uzskaitījumā neieslīgst, bet tās priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns atzīst, ka J. Dūklava figurēšana Rīdzenes sarunās «ir kā enkurs, kas traucē valdības virzītajām reformām».
E. Smiltēns, kas vasaras nogalē, visticamāk, kļūs par partijas priekšsēdētāju, gan uzsver, ka šis Vienotības aicinājums nekādā gadījumā nav uztverams kā atbalsts opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības demisijas pieprasījumam. Pretējā gadījumā tas būtu klajš koalīcijas sadarbības līguma pārkāpums un valdības dienas būtu skaitītas. Uzticības balsojumā par zemkopības ministru Vienotība balsos pret reģionāļu ierosinājumu.
Proti, šim aicinājumam apsvērt J. Dūklava atsaukšanu grūti rast citu pamatojumu, kā tikai centienu demonstrēt pairušās partijas mugurkaula esamību, apelējot pie kādreizējā elektorāta jūtām. Jo vairāk tādēļ, ka ierosinājumu neatbalsta ne Nacionālā apvienība, ne Zaļo un zemnieku savienība.
Premjerministrs Māris Kučinskis pēc iknedēļas koalīcijas sadarbības padomes sēdes pat nevairījās pasmīkņāt par Vienotības iniciatīvu. «Dūklavs bijis gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), gan Valsts ieņēmumu dienestā, un no manas puses nav argumentu, lai atbildētu uz visiem emocionālajiem jautājumiem,» norādot, ka bumba šobrīd ir atbildīgo iestāžu laukuma pusē, un solot, ka, gūstot pierādījumus par J. Dūklava vainu, ministrs tiks atlaists, teica M. Kučinskis.
Arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Rihards Kols atbalstīja premjera pozīciju, atgādinādams, ka vispirms skaidrībā ar Rīdzenes sarunām jānonāk KNAB un Ģenerālprokuratūrai - tikai tad varot lemt par ministra atbildību.
Kampaņot neļaus
Savs vārds šajā lietā būs sakāms arī parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kuras izveidošanu iniciēja Vienotība. ZZS gan joprojām vilcinās ar skaidra atbalsta paušanu tās izveidošanai - galējo lēmumu organizācija pieņemšot pirms Saeimas ārkārtas sēdes šajā piektdienā -, taču ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa teiktais liecina, ka ZZS, pretēji iepriekš paustajam, varētu tomēr atbalstīt komisijas izveidošanu.
Turklāt visi trīs koalīcijas partneri pirmdien vienojušies par komisijas darba organizatoriskajiem aspektiem. Lai komisijas darbību nevarētu izmantot kā priekšvēlēšanu kampaņas platformu, tās maksimālais pilnvaru termiņš būšot tikai četri mēneši. Likums paredz, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas var darboties līdz pat deviņiem mēnešiem. Savukārt, lai ar komisijas veidošanu neapmierinātajiem nebūtu pamats sūdzēties par nelietderīgi izšķiestiem nodokļu maksātāju eiro, Nacionālā apvienība visus potenciālos komisijas locekļus, kuriem par darbu tajā pienākas atlīdzība, aicina atteikties no tās. Tiesa, šis ir daļēji novēlots Nacionālās apvienības vēlētājiem adresēts vēstījums, jo Vienotības izvirzītais komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts Andrejs Judins jau apliecinājis, ka atteiksies no samaksas par darbu, ja viņš tiešām kļūs par komisijas vadītāju.
Šķeltniekus neizolēs
Interesanti, ka A. Judins ir viens no tiem Vienotības biedriem, kurš līdz augusta vidum, kad notiks lielas pārmaiņas sološais Vienotības kongress, visticamāk, vairs nebūs šīs partijas biedrs. Taču pašreizējais partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs sola, ka tas nav šķērslis viņa kandidatūras uzturēšanai.
Vēl vairāk, viņš cerot, ka arī pēc Vienotības rindu pamešanas aizgājēji turpinās strādāt Vienotības frakcijā. A. Piebalgs cer, ka līdz šādiem soļiem partija netiks novesta, taču, lai nepieļautu, ka partijas nākotni kaldinošajā kongresā piedalītos savu aiziešanu vairs neslēpjošie politiķi, viņš neizslēdz, ka tie pirms kongresa no partijas būs jāizslēdz. Politiķis gan ir pārliecināts, ka uzskatu nesavietojamība nav iemesls, lai šķeltnieki zaudētu godaprātu.