NRA IZPĒTE: Aiz cīniņa ar Norvēģiju par sniega krabju zveju slēpjas dārgākas intereses
Norvēģijā aizturētais zvejas Latvijas kuģis Senator, aizvests no Kirkenes uz Batsfjordu, kopš 25. marta nav kustināts un rūsē piestātnē. Tā rāda pēdējais ieraksts interaktīvajā pasaules kuģu satiksmes kartē. Taču norvēģu izmisīgā cīņa par sniega krabju zvejas tiesībām patiesībā aizsedz daudz lielākas intereses – uz spēles ir polārā reģiona nafta.
Šādu versiju ārzemju medijos izvirzījuši vairāki eksperti. Ja Norvēģija atļaus sava Špicbergenas (Svalbāras) arhipelāga ūdeņos ķert sniega krabjus, būs radīts precedents, un nākamā jūras velte, kurai pakaļ atnāks kaimiņi no Eiropas un varbūt arī tālākām valstīm, būs nafta. Tā raksta aģentūra AFP.
Jāatgādina, ka Norvēģijas un Eiropas Savienības konflikta epicentrā Latvija nokļuva janvāra sākumā, kad Norvēģijas varas iestādes par it kā nelicencētu zveju arestēja mūsu kuģi un uzlika īpašniekam 200 000 eiro sodu, ko viņš atsakās maksāt. Pirmajā instancē tiesa zaudēta, tagad tiek gaidīti pārsūdzības rezultāti.
Tiesu lietām gatavojas arī Latvijas valdība - līdz rudenim Tieslietu ministrijai jāsagatavo argumenti iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā. Gan arestētais kuģis, gan pārējie četri, kas bija sagatavoti krabju zvejai, šobrīd stāv dīkstāvē. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš stāsta, ka bez zvejas tiesībām tiem nav iespējas strādāt. Tomēr ne tikai tiesā tiks lemts par to, vai latviešiem ir tiesības baudīt Barenca jūras labumus. Rudenī Eiropas Savienība dalīs nākamā gada nozvejas kvotas, tostarp arī sniega krabjiem. Sarunas pašlaik jau sākušās, bet pagaidām runa ir par zvejas iespēju sadales principiem, nevis konkrētām sugām.
Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču abas puses vieno starptautiski līgumi. Pietrūkst vienīgi kopīgas izpratnes šo juridisko tekstu tulkošanā. Kā skaidro AFP, runa esot par 1920. gada līgumu, ar ko atzīta Norvēģijas suverenitāte Špicbergenā un regulētas parakstītājvalstu (pašlaik tādu ir 45) tiesības uz saimniecisko darbību arhipelāgā. Norvēģi uzskatot, ka līgums darbojas tikai 19 kilometrus ap Špicbergenas salām - pārējie ūdeņi Norvēģijai, kamēr Briseles versijā runa ir par nesalīdzināmi plašāku teritoriju - 322 kilometriem no krasta.
Krabju zveja ir ienesīgs bizness, taču tikai tāds nieks, ja to salīdzina ar naftas vai gāzes ieguvi. Par to arī satraukums. Nansena Fritjofa institūta jūras tiesību pētnieks Haralds Sakariass Brovigs Hansens norāda, ka krabju strīds var radīt precedentu un ietekmēt arī gāzes un naftas piederības jautājumu:
«Mēs baidāmies no domino efekta. Ja kāds saskaņā ar šo līgumu iegūs tiesības zvejot sniega krabjus, tad arī daudzi citi var pieprasīt mums dalīties ar savu pīrāgu.» Un naftas pīrāgs esot ļoti kārdinošs. Norvēģija sev piekrītošās ogļūdeņražu rezerves Barenca jūrā arhipelāga dienvidaustrumos lēš 17,7 miljardu barelu apjomā.
Protams, latviešu zvejniekiem nav ambīciju pārkvalificēties par naftas urbējiem. Taču, kamēr lielie spēlētāji nepanāks vienošanos, mūsu krabju biznesiņš turpinās buksēt.