Tautas vēlēta prezidenta ideja: Vai tiešām tautai neko nedrīkst uzticēt?

Satraukums par tautas vēlētu valsts prezidentu ir pāragrs, jo atsevišķai darba grupai vēl jāizvērtē, kurš no īpašās darba grupas rekomendētajiem vēlēšanu modeļiem ir Latvijai piemērotākais, bet gala lēmums būs atkarīgs no partiju spējas pieņemt kompromisu.

Lai sagatavotu viedokli par Saeimas deputāta Ringolda Baloža (No sirds Latvijai) vadītās darba grupas priekšlikumiem, kas vērtēja nepieciešamību mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību un pilnvaru pārskatīšanu, Saeimas frakcijām dots laiks līdz septembra beigām.

Savu viedokli Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē steidzās paust arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš uzskata, ka jau rudenī šim Saeimas sasaukumam jāķeras pie darba, lai jau 2019. gadā prezidentu vēlētu tauta, nevis 100 Saeimas deputāti.

Šis aicinājums Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ļāvis paust gan gandarījumu par prezidenta iniciatīvu, gan satraukumu par to, ka, uzticot prezidenta ievēlēšanu tautai, šis process tiek pakļauts riskam, ka ar tautas izvēli manipulē valstij nelabvēlīgi spēki.

Pats R. Vējonis uzskata, ka tautas vēlēts prezidents un tā pilnvaru paplašināšana ļautu valstij funkcionēt tuvāk tam modelim, kādu vēlētos tauta. Savukārt R. Balodis pauž, ka prezidents uzrunā vēlējies tikai aktualizēt šo jautājumu, bet par to, kā ievēlēt prezidentu, vajadzētu lemt jaunai darba grupai un pēc tam Saeimai.

«Valsts prezidenta aicinājums ir aicinājums palielināt leģitimitāti prezidenta ievēlēšanai. Rezultāts var būt dažāds, un tas būs politiskais kompromiss. Vai kompromiss tiks panākts, nezinu, bet gribētu ļoti cerēt,» saka R. Balodis.

Mainot prezidenta ievēlēšanas kārtību, iespējams izvēlēties starp diviem scenārijiem. Viens nosaka, ka prezidentu vēlē tauta, otrs šo pienākumu uztic īpašai kolēģijai - Saeimas deputātiem un noteiktam skaitam pašvaldību pārstāvju.

Otrais variants nepieprasa specifiskus un sarežģītus likumu grozījumus, bet nopietns izaicinājums likumu darinātājiem būtu tieši tautas vēlēta prezidenta procedūras izstrāde.

Proti, politiķiem un ekspertiem būtu jāatrunā tas, kam uzticēt Valsts prezidenta kandidātu izvirzīšanu. Pašlaik šī privilēģija uzticēta Saeimā ievēlētajām partijām vai pat tikai vienam deputātam, bet, prezidenta ievēlēšanu uzticot tautai, kandidātu izvirzītāju loks būtu jāpaplašina. Nozīmīga nianse būtu arī prezidenta kandidātu priekšvēlēšanu kampaņām tērēto līdzekļu kontrole un uzskaite.

Pirms 12. Saeimas vēlēšanām savās programmās par tautas vēlētu prezidentu iestājās Saskaņa, Nacionālā apvienība, No sirds Latvijai un Latvijas Reģionu apvienība. Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, savu viedokli mainījusi vien Nacionālā apvienība, kurā krasi atšķiras to veidojošo politisko spēku - Visu Latvijai! un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK viedokļi. Pirmie joprojām atbalsta šo ideju, taču tēvzemieši, aizdomīgi lūkojoties uz lielo kaimiņu austrumos, ir piesardzīgāki. Arī Zaļo un zemnieku savienībā atšķiras viedokļi Latvijas Zemnieku savienībai un Latvijas Zaļajai partijai. Saliedēta viedoklī šobrīd ir tikai Vienotība, kas uzskata, ka Latvija šajā ģeopolitiskajā situācijā nav gatava tautas vēlētam prezidentam.