Iekšējie konflikti arī "Saskaņai" neiet secen

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Runājot par šķelšanos un nesaskaņām spēcīgākajās partijās, parasti tiek piesaukta Vienotība un tās liberālāk noskaņotais spārns. Par Vienotības biedru nesavietojamību un iekšējiem konfliktiem partijas kongresos patīk atgādināt Saskaņas līderim Nilam Ušakovam, taču arī šim spēkam nav sveši iekšējie konflikti. Tikai dienu pirms jaunās Jelgavas domes pirmās sēdes no partijas izslēgts vēlēšanās vislielāko atbalstu guvušais Sergejs Stoļarovs.

Aizvadītajās vēlēšanās S. Stoļarovs Saskaņas sarakstā Jelgavā startēja ar trešo kārtas numuru, taču pēc balsu saskaitīšanas izrādījās, ka pret viņu vēlētāji bijuši labvēlīgāk noskaņoti nekā pret Saskaņas Jelgavas nodaļas vadītāju Ivaru Jakovelu, kurš bija saraksta līderis.

Negaidīts lēmums

Tādēļ dīvains likās Saskaņas Jelgavas nodaļas valdes 14. jūnija lēmums S. Stoļarovu no partijas izslēgt, pat necenšoties vēlētājiem paskaidrot šāda lēmuma motīvus. «Valde pamatoja savu lēmumu ar to, ka jaunievēlētais deputāts nav ievērojis partijas statūtus, tāpat konstatēta arī biedru kopsapulces lēmumu nepildīšana, no partijas atsevišķu pēcvēlēšanu sarunu realizēšana, tādējādi nodarot kaitējumu partijas tēlam un apgrūtinot priekšvēlēšanu programmas īstenošanu,» neieslīgstot notikušā detaļās, lakonisks paskaidrojumos ir I. Jakovels.

Politisko organizāciju nodaļu valdes šādus lēmumus ir tiesīgas pieņemt, taču partijas ir unitāras organizācijas, kurās galavārds pieder to centrālajām valdēm. Šinī gadījumā Saskaņas centrālās valdes pārstāvji bija neizpratnē, kādēļ no organizācijas jāizslēdz cilvēks, kas partijai Jelgavā nesis lielāko balsu skaitu - 4073 jeb par 97 balsīm vairāk nekā saraksta oficiālajam līderim.

Vērtēs lēmumu

Tādēļ jautājumus radījusī situācija tiks analizēta kādā no tuvākajām partijas valdes sēdēm. «Mēs uzklausīsim abas puses, apspriedīsimies un pieņemsim lēmumu, kas būs saistošs abām, bet lēmums būs vērsts uz to, lai partija, ieskaitot tās Jelgavas nodaļu, uz Saeimas vēlēšanām varētu startēt kā monolīta struktūra,» saka Saskaņas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs. Arī viņš nevēlas iedziļināties sīkākās notikušā detaļās. Ilgstoši piekopta, šī taktika Saskaņas elektorāta vairākumā nostiprinājusi gana pamatotu un stabilu viedokli, ka atšķirībā no valdošajām partijām Saskaņā iekšēju konfliktu praktiski nav vai tos atrisina diskrētā izolācijā no publiskās telpas.

Neoficiāla informācija liecina, ka I. Jakovela pacietības vadzis lūzis, kad S. Stoļarovs nācis klajā ar priekšlikumu, ka saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem viņam vajadzētu būt partijas līderim un sarunu par iespējamās koalīcijas izveidošanu ar Jelgavā lielāko mandātu skaitu ieguvušo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) vadītājam. Par spīti organizācijas nodaļas valdes lēmumam, S. Stoļarovs paralēli oficiālajām sarunām uzsācis arī savas - alternatīvās. Partijā pastāv uzskats, ka šāda rīcība, kas būtu salīdzināma ar Vienotības biedru sarunām ar ZZS pirms šīs valdības apstiprināšanas, kuru rezultātā Vienotība zaudēja premjerministra amatu, būtiski iedragāja tās izredzes Jelgavas domē dibināt koalīciju ar ZZS.

Padzītais ienāks Saeimā

Tiesa, līdzās šim viedoklim pastāv arī cits - S. Stoļarovu varēja tikai brīdināt par valdes lēmumam neatbilstošu uzvedību, bet izslēgšana no organizācijas būtu piemērots risinājums tikai tad, ja viņš pirmajā domes sēdē balsotu pretēji valdē lemtajam. Tomēr, ņemot vērā, ka Saskaņas centrālā valde pie šīs situācijas vēl atgriezīsies, nav izslēgts, ka S. Stoļarovs atgriezīsies partijā.

Kutelīga situācija Saskaņai izveidojusies arī Liepājā, kuras domē šajā sasaukumā ievēlēts līdzšinējais Saeimas deputāts Valērijs Agešins. Viņa vietā nāks Romans Miloslavskis, kurš pašvaldību sasaukumu starplaikā no partijas izslēgts, jo pārāk cieši sadarbojies ar Liepājas mēru Uldi Sesku.

Arī senāki notikumi liecina, ka Saskaņā aiz šķietamā miera nereti uzbango emociju bangas. Tā Jelgavas nodaļa vēl par Saeimas deputātu un partijas vadības publisku kritizēšanu no partijas izslēdza Viktoru Valaini, bet atsevišķu viedokļu nesavietojamību ar N. Ušakovu publiski atzinis arī J. Urbanovičs.



Svarīgākais