Vējonis atgriež Saeimā Kredītiestāžu likuma grozījumus; bažas par normu patiesajiem mērķiem

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pretrunīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, jo to pieņemšanas process rada bažas par atsevišķu normu patieso mērķi, nepieciešamību un samērīgumu.

"Atzinīgi novērtēju to, ka tiek pilnveidots maksātnespējas procesa regulējums un tā piemērošanas prakse. Taču atsevišķu ar interešu konflikta novēršanu saistīto normu izstrāde vienlaikus ar akciju sabiedrības "Trasta komercbanka" likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā, rada aizdomas par vēlmi ietekmēt konkrētos procesus," norāda Vējonis.

Kredītiestāžu likuma grozījumi liedz kredītiestādes likvidatora vai administratora pienākumus iestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesā uzņemties personai, kura pēdējo divu gadu laikā ir pārstāvējusi kādu no kredītiestādes klientiem jebkādās viņa attiecībās ar kredītiestādi. Kā norāda Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji, šāds regulējums ir ievērojami plašāks par likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto.

Vējonis uzsver, ka ar likuma grozījumiem tiek būtiski sašaurināts kredītiestāžu likvidatoru un administratoru iespējamo kandidātu loks un ierobežotas iespējas atrast labāko kandidātu konkrētas kredītiestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesam. Tāpēc nav saprotams strīdīgo normu nepieciešamības pamatojums, kā arī vērtējama to saistība ar iespējamu interešu konfliktu novēršanu.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents uzsver, ka nepietiekama maksātnespējas procesa uzraudzība un kontrole, kā arī iespējas ļaunprātīgi izmantot maksātnespējas procesus privātpersonām un valstij rada ievērojamus zaudējumus. Tas vairo neuzticēšanos uzņēmējdarbības videi un apdraud investīciju piesaisti tautsaimniecībai, akcentē valsts valsts augstākā amatpersona.

SCANPIX

Kā ziņots, Saeima jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.

Likumprojektu atbalstīja 56 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), "Saskaņas" un "No sirds Latvijai". Pret bija 20 parlamentārieši, tostarp "Vienotības" deputāti un Artuss Kaimiņš (KPV LV), savukārt Edvards Smiltēns (V) balsojumā atturējās. Vēl 17 parlamentārieši no ZZS, nacionālās apvienības, "Vienotības", Latvijas Reģionu apvienības un "Saskaņas" balsojumā nepiedalījās.

Deputātu atbalstītā likuma izmaiņu redakcija nosaka, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos. Tika norādīts, ka, pieņemot šādas izmaiņas, par likvidējamās "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesa administratoru tiktu liegts kļūt Armandam Rasam.

Partijas "Vienotība" Saeimas frakcija, kā arī Saeimā nepārstāvētā Jaunā konservatīvā partija pēc minētā parlamenta lēmuma bija plānojušas vērsties pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā. "Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns uzsvēra, ka tas ir turpinājums graujošajiem lēmumiem, kas agrāk ir satricinājuši Saeimu - "mutatis mutandis" grozījumi, grozījumi drošības likumos, balsojums neļaut veikt kratīšanu attiecībā uz toreizējo Saeimas deputātu Aināru Šleseru un citiem lēmumiem.

Smiltēns pauda viedokli, ka ar VL-TB/LNNK pārstāvju atbalstīto likumu notiek brutāla un ciniska iejaukšanās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un tiesu varas lēmumos, tos mēģinot ar spiedienu no Saeimas pagriezt sev vēlamā virzienā. Politiķis pauda pārliecību, ka Saeimā veiktie grozījumi ir uzrakstīti konkrētam procesam un konkrētiem cilvēkiem, jo tā dēvētais "Sprūda likums" esot sagatavots kopā ar nu jau aizturētajiem maksātnespējas administratoriem Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.

Kā ziņots, Valsts policija šomēnes aizturēja maksātnespējas procesa administratorus Krūmu un Sprūdu.

Raidījums "Nekā personīga" pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērējis dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tikuši tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

Sprūda vārds iepriekš vairākkārt izskanējis skaļos maksātnespējas procesos. Tika ziņots par Sprūda atcelšanu no SIA "Dzimtā sēta" maksātnespējas procesa. Par šo procesu Maksātnespējas administrācija (MNA) administratoram vairākas reizes prasīja paskaidrojumus un informāciju, cita starpā arī saistībā ar naudas līdzekļu novirzīšanu no uzņēmuma bankas konta.

Tāpat plaši izskanēja SIA "Peltes īpašumi" process, par kuru arī notika vairākas tiesvedības, turklāt tajā MNA radās šaubas par administratora objektivitāti, tomēr Sprūds no procesa netika atcelts, jo jau iepriekš notika administratoru maiņa. Ja šajā procesā Sprūds tiktu atcelts no tā administrēšanas, tas varētu nozīmēt administratora sertifikāta zaudēšanu.