“Esam gandarīti, jo ir izdevies vienoties par veselības nozares finansējumu,” vakar vakarā paziņoja premjerministrs Māris Kučinskis. Politiķi vienojušies, ka no nākamā gada par vienu procenta punktu tiks palielinātas sociālās iemaksas un veselības aprūpes pakalpojumi tiks sasaistīti ar nodokļu nomaksu. Tiem, kuri pašlaik neveic sociālās iemaksas, būs iespējams pievienoties veselības apdrošināšanai ar fiksētu maksājumu, kas būs piesaistīts minimālās algas apmēram, sacīja premjerministrs. “Ceru, ka tas cilvēkiem dos papildu stimulu iznākt no ēnu ekonomikas, taču vienlaikus mēs nedrīkstam atstāt bez veselības aprūpes cilvēkus, kuri sociālās iemaksas neveic objektīvu iemeslu dēļ,” sacīja M. Kučinskis. Taču gan premjers, gan veselības ministre Anda Čakša atzina, ka būs nepieciešams pārejas periods, lai ieviestu mehānismu, kā cilvēki saņems tos vai citus veselības pakalpojumus. Lai arī panākta vienošanās par veselības nozari, politiķi nākamnedēļ vēl turpinās sarunas par nodokļu reformu kopumā.
Uz valdību veidojošo koalīcijas sēdi politiķi trešdienas pēcpusdienā pulcējās visai apmierināti, jo jau pirms sanāksmes Ministru prezidents Māris Kučinskis sarunās ar politisko partiju pārstāvjiem - Nacionālo apvienību (NA), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Vienotību - priekšlikumus veselības nozares finansēšanai bija pārrunājis un saņēmis konceptuālu atbalstu. Gan ZZS, gan Vienotības politiķi uz tikšanos, kurā jāpieņem gala lēmums par veselību ieradās apņēmības pilni. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (Vienotība) atšķirībā no citām reizēm, kad runāts par veselības nozari, šoreiz bija pat priecīgs un teica: “Jā, mums ir izdevies vienoties.” Uz jautājumu, vai Vienotība, dodot atbalstu priekšlikumam finansēt veselības nozari no sociālā budžeta, par vienu procenta punktu palielinot sociālo iemaksu likmi, ir prasījusi kaut ko pretim, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens teica: “Pretim prasām veselības aprūpi iedzīvotājiem”. Savukārt R. Ražuks papildināja: “Mēs vēlamies veselības apdrošināšanu iedzīvotājiem.” Viņš arī sacīja, ka nākamgad veselības finansējums pieaugtu par vismaz 200 miljoniem eiro, ko nodrošinātu papildus nauda no sociālā budžeta un Eiropas Komisijas dotā atkāpe no budžeta deficīta. Abi Vienotības politiķi apliecināja, ka ne par kādu citu variantu, kā palielināt ieņēmumus veselības nozarē (piemēram, iepriekš izskanējušais variants par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu vai fiksēta maksājuma ieviešana visiem Latvijas strādājošajiem), nav sīkāk apspriests un to Vienotība arī nepieprasot. Diskusijas varētu būt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru un, iespējams, lielāku progresivitāti (lielāku nodokļa maksājumu personām ar lielāku algu).
Veselības ministre Anda Čakša pauda atbalstu izvēlētajam variantam par veselības nozares līdzfinansēšanu no sociālā budžeta. “No administrēšanas viedokļa tas, manuprāt, nebūtu sarežģīti, jo pašlaik sociālās apdrošināšanas sistēmā jau ir redzams, kurš cilvēks veic sociālās iemaksas un kurš nē. Ja valdība vienosies par šo variantu, protams, būs jāizstrādā mehānisms, kā cilvēki turpmāk saņems veselības aprūpes pakalpojumus,” sacīja A. Čakša. Veselības aprūpes saņemšanas sasaiste ar nodokļu nomaksu nozīmē, ka būs virkne cilvēku, kuriem uz valsts finansētu medicīnu vairs nebūs tiesību. A. Čakša precizē, ka nodokļu nemaksātājiem tiks noteikts neatliekamās medicīniskās palīdzības grozs, kurā, visticamāk, būs iekļauta ģimenes ārsta palīdzība, grūtnieču aprūpe, infekcijas slimību - tuberkulozes, HIV, hepatīta un citu ārstēšana, arī onkoloģija, kā arī kompensējamie medikamenti tieši šo slimību pacientiem. Tēlaini izsakoties, medicīnā darbosies luksofora princips zaļš - sarkans, un to varēs kontrolēt ar e-veselības palīdzību. “Tomēr, kāds būs mehānisms, par to vēl būs jālemj, es uzskatu, ka šīm izmaiņām jāstājas spēkā jau no nākamā gada 1. janvāra,” teica veselības ministre. Mikrouzņēmumu darbiniekiem vai tām personām, kuras nemaksā nodokļus, varētu būt iespēja saņemt veselības apdrošināšanu, veicot maksājumu, piemēram, tas varētu būt viens procents no minimālās algas vai fiksēts maksājums ik mēnesi.
Tomēr tieši ģimenes ārstiem vajadzēs būt šī luksofora regulētājiem, un, atceroties iepriekšējo mēģinājumu ieviest veselības apdrošināšanu, tieši ģimenes ārsti pateica striktu nē reformām, jo nevēlējās būt “nodokļu inspektori”. “Ja e-veselībā būs atzīme, ka cilvēks nemaksā sociālās iemaksas, viņam nav šīs apdrošināšanas, tad ģimenes ārsts informēs, ka turpmākie izmeklējumi, nosūtījumi ir iespējami par maksu,” tā nākotnes situāciju iezīmē A. Čakša. Lai arī tas izklausās loģiski, tomēr tieši šis posms varētu būt lielākais pārbaudījums veselības apdrošināšanas ieviešanā un arī klupšanas akmens. Jāņem vērā, ka ģimenes ārsti jau tagad ir neapmierināti ar Veselības ministriju un situāciju nozarē, turklāt jūlijā pieteikuši streiku.
Finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola saka: nākamgad veselības finansējumu varētu veidot nodokļu maksājums no sociālā budžeta, budžeta atkāpe (ap 100 miljoniem eiro), kā arī “fiskālā telpa” jeb līdzekļi valsts budžetā, kurus varētu novirzīt prioritātēm saskaņā ar politisku lēmumu.
