Pēc vairākiem "skaļiem gadījumiem" grib ļaut pārsūdzēt tiesā atteikumu pielaidei valsts noslēpumam

© F64

Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu", kur iekļauts regulējums pielaides valsts noslēpumam anulēšanu un atteikumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā (AT).

TM valsts sekretāru sanāksmē iesniedza likumprojektu grozījumiem likumā. Likumprojektā ir paredzēts regulējums, ka tiesa lietu skata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. TM piebilda, ka šādu lēmumu pārskatīšanas periods rada nenoteiktu situāciju saistībā ar turpmāku amata vai darba vietas saglabāšanu, tādējādi speciālo atļauju lēmumu pārskatīšanas periodam jābūt optimālam.

Tiesai ir jāņem vērā viss pamatojums, kam ir valsts noslēpuma statuss, neatkarīgi no tā, vai tas ietverts speciālās atļaujas lēmumā. Proti, tiesa vērtē ne tikai pārsūdzēto lēmumu, bet visus lietas materiālus kopumā.

Attiecīgi tiek paredzēts, ka speciālās atļaujas lēmumu pārskatīšana - apstrīdēšana un pārsūdzēšana - pēc drošības iestādes sākotnējā lēmuma notiek pie ģenerālprokurora, bet pēc tam - tiesas.

Likumprojektā arī noteikts, ka personas, kurai iepriekš atteikta vai anulēta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, atkārtota vērtēšana ir paredzēta šādos gadījumos, tas ir, novērsti apstākļi, kas bija pamatā lēmumam par sākotnējās speciālās atļaujas anulēšanu vai neizsniegšanu, kā arī atklājies, ka šādi apstākļi lēmuma pieņemšanas laikā nemaz nav pastāvējuši.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais