Skaidro, kādēļ "Saskaņas"/GKR vēlētāji arvien biežāk neatklāj savu izvēli

Vērtējot vēlētāju aptauju jeb "exit poll" rezultātu lielo atšķirību no vēlēšanu rezultātiem, jāņem vērā tas, ka vēlētāju aptaujās partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" ("Saskaņa"/GKR) apvienības vēlētāji arvien biežāk neatklāj savu izvēli, jo latviskajā informācijas telpā pret to ir nicinoša attieksme, sacīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors sociologs Arnis Kaktiņš.

"Vērtējot "exit poll" rezultātus, vienmēr jāņem vērā, ka zināms vēlētāju procents, un šoreiz tas bija visai liels, neatklāj savu izvēli. Vienmēr pastāv iespēja, ka šo vēlētāju izvēle var būtiski atšķirties. Jo vairāk ir neatbildējušo, jo lielāka varbūtība, ka "exit poll" rezultāti būtiski atšķirsies no vēlēšanu rezultāta," skaidroja Kaktiņš.

Viņš norādīja, ka vislielākā nesakritība starp "exit poll" un vēlēšanu rezultātiem bija vērojama Rīgā un tieši par atbalstu "SaskaņaI"/GKR. "Tas, ka ļoti daudzi vēlētāji kautrējušies to atklāt, daudz ko pasaka par priekšvēlēšanu kampaņas gaitu pilsētā," sacīja Kaktiņš.

Sociologs uzsvēra, ka starp tiem, kas veiktajās vēlētāju aptaujās neatklāja savu izvēli, vairums bija latviski runājošie vēlētāji. "Tagad, kad var salīdzināt "exit poll" un vēlēšanu rezultātus, var diezgan droši apgalvot, ka savu izvēli visbiežāk neatklāja tieši par "Saskaņu"/GKR balsojušie latvieši, jo atšķirība ir aptuveni astoņi procentpunkti," skaidroja Kaktiņš.

Vaicāts, kāds šiem vēlētājiem ir iemesls neatklāt savu izvēli, Kaktiņš norādīja, ka tās ir priekšvēlēšanu kampaņas un latviešu valodā vēstošo mediju radītais informācijas fons. "Bija radīti tādi apstākļi, ka latviski runājošie vēlētāji nevēlējās atklāt savu balsojumu par "Saskaņu"/GKR. Ja valdošais informatīvai fons ir visai nicinošs, ja "Saskaņa"/GKR atbalstītāji tiek dēvēti par "kremliniem" un citos vārdos, tad šāds efekts bija sagaidāms," skaidroja Kaktiņš.

Viņš piebilda, ka "exit poll" un vēlēšanu rezultātu atšķirība šajās vēlēšanās ir vēl vairāk pieaugusi, salīdzinot ar iepriekšējām, un pieļāva, ka šādas atšķirības var pieaugt arī turpmāk.

Jautāts, vai šādos apstākļos vēlētāju aptaujām jeb "exit poll" vispār vēl ir jēga, Kaktiņš uzsvēra, ka jēga šīm aptaujām ir un vienmēr ir bijusi. "Tikai ir jāprot šie "exit poll" rezultāti pareizi nolasīt un interpretēt, kā arī jāsaprot, ka "exit poll" nedod atbildi par vēlēšanu rezultātu," piebilda Kaktiņš.