Vēlētāju aktivitāte šogad varētu būt zemāka par iepriekšējās vēlēšanās reģistrēto

© Ekrānšāviņš no avīzes

Līdz vēlēšanām atlikušas vien divas dienas, un internets ir pārpildīts ar politisko partiju aicinājumiem piedalīties vēlēšanās, jo pasivitāte draudot ar pašvaldību stagnāciju, korupcijas zelšanu un citiem nāves politgrēkiem. Taču, ja tic Baltic International Bank Latvijas barometra rādītājiem, tad vēlētāju aktivitāte šogad varētu būt zemāka par iepriekšējās vēlēšanās reģistrēto.

Pēc aptaujas datiem, šosestdien, 3. jūnijā, pie vēlēšanu urnām noteikti došoties 44% balsstiesīgo pilsoņu. To, ka viņu rīcība, visticamāk, būs atkarīga no laika apstākļiem vai garastāvokļa, aptaujā atbildot ar «vairāk ticams», ka piedalīsies vēlēšanās, atzinuši 30% respondentu, bet tajās nepiedalīsies - 18%.

Šīs aptaujas datu prognoze gan ir kritiski vērtējama, jo tā veikta aprīlī, kad politiskās aģitācijas materiālu īpatsvars publiskajā telpā bija krietni zemāks par pašreizējo. Tādu to padara arī fakts, ka, sniedzot informāciju par vēlētāju aktivitāti 2013. gada vēlēšanās, barometra veidotāji tai piedēvē 50%. Savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtā informācija, kura noteikti ir precīzāka, liecina, ka iepriekšējās vēlēšanās piedalījās 45,99% elektorāta.

Pēdējo notikumu gaismā šāda informācijas interpretēšana dažu politiķu acīs varētu šķist kā manipulēšana ar vēlētājiem un viņu tiesības vēlēt ierobežojoša, jo zemās aktivitātes prognoze depresīvāku vēlētāju var pamudināt ļauties liktenim, nemaz necenšoties pašam ietekmēt politiskos procesus.

Atgādināsim, ka Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns ir vērsies Drošības policijā, jo viņa rīcībā ir informācija, ka socioloģisko pētījumu uzņēmuma Latvijas fakti vadītājs par socioloģisko pētījumu rezultātu apzinātu sagrozīšanu, lai ietekmētu vēlētāju izvēli, iespējams, ir saņēmis atlīdzību - piecus tūkstošus latu jeb gandrīz septiņus tūkstošus eiro.

Pētījumu vērtējot šādā gaismā, apliecinājumu sazvērestības teorijai var gūt arī tajos barometra norādītajos 68% (tātad pārliecinošs vairākums) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kas apliecinājuši, ka ir «apmierināti ar savas vietējās pašvaldības darbu», un tikai 23% ar to ir neapmierināti. Tātad pašvaldībās viss ir labākajā kārtībā un nav nepieciešamības kaut ko mainīt, dodoties uz vēlēšanu iecirkni. Savukārt neapmierinātajiem tiek dots skaidrs signāls, ka mainīt kaut ko pašvaldībā ir neiespējami.

Tikpat depresīvu un piedalīšanos vēlēšanās nerosinošu noskaņu rada aptaujas rezultātā izdarītais secinājums, ka tikai 15% iedzīvotāju uzskata, ka dzīve pēc vēlēšanām viņu pašvaldībā uzlabosies. Vairākums jeb 58% uzskata, ka pēc vēlēšanām viņu pašvaldībās nekas nemainīsies. Tātad vēl viens iemesls nepiedalīties tajās. Vai ne?

Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Sociologi un sociālpsihologi gan mierina, ka šādu un līdzīgu, piemēram, partiju reitingu aptauju rezultātu ietekme uz vēlētāju prātiem iedarbojas daudz sarežģītāk, lai aptaujas izmantotu manipulēšanai ar vēlētāju prātiem.

Savukārt daudzu gadu laikā empīriski gūta informācija apliecina, ka vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās atšķirībā no Saeimas vēlēšanām nekad nav bijusi augsta un ar katrām nākamajām vēlēšanām tai ir tendence sarukt.

Pēc neatkarības atgūšanas pašās pirmajās pašvaldību vēlēšanās ar vairāku partiju piedalīšanos 1994. gadā piedalījās vien 58,5% iedzīvotāju. Kopš tā laika tikai 2001. gadā tajās piedalījies lielāks vēlētāju īpatsvars - 61,98%, bet pārējās vēlēšanās to skaits ir nepārprotami mazinājies.