Vēlēšanu reitingu neveiksminieki sūdzas Drošības policijai
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Politisko partiju vidū jau izsenis populārs ir stāsts par to, ka atsevišķas socioloģisko pētījumu kompānijas īpašas simpātijas pauž vienam vai otram politiskā teātra aktierim, saņemot par to atlīdzību. Neatkarīgās rīcībā nav informācijas, kas noliegtu vai apstiprinātu šādu versiju, taču eksperti ir vienisprātis, ka reitingu nozīmei priekšvēlēšanu cīņā tiek piedēvēta pārspīlēti liela ietekme.

Taču tā nedomā Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka reitingi būtiski ietekmē vēlētāju izvēli, bet socioloģisko pētījumu aģentūras Latvijas fakti vadītājs Aigars Freimanis, iespējams, pirms vairākiem gadiem pieņēmis politisko pasūtījumu, lai tiražētu kādai konkrētai partijai labvēlīgākus reitingus par reālajiem.

Par to liecina J. Bordāna iesniegums Drošības policijai, kurā politiķis aicina pārbaudīt šo informāciju, jo, viņaprāt, manipulēšana ar partiju reitingiem ierobežo pilsoņu vēlēšanu tiesības.

«To mēs dzirdam pirms katrām vēlēšanām. Pirmajā sezonā tas aizskar, bet ar katrām nākamajām vēlēšanām tu saproti, ka tas ir tāpat kā sniegs ziemā un lietus rudenī. Tie, kam par maz, vērpj sazvērestības teorijas, tie, kam labi, nerunā, bet, kad mainās situācija, tad mainās arī attieksme,» saka tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Iespējams, ka J. Bordānā vēlmi rakstīt iesniegumu Drošības policijai radījuši tieši šādi motīvi, jo pēdējie publiski pieejamie pašvaldību vēlēšanās Rīgā startējošo partiju reitingi, kurus veidoja Latvijas fakti, konservatīvajiem nav glaimojoši. Tie vēsta, ka par šo partiju nebalsotu pat divi procenti vēlētāju.

A. Kaktiņš atgādina, ka Eiropas Savienībā jautājums par reitingu ietekmi uz vēlētāju līdz kaulam izpētīts pirms daudziem gadiem. «Šo jautājumu ir pētījuši autoritatīvi zinātnieki, kas nonākuši pie secinājuma, ka nevar rast pierādījumus reitingu tiešai ietekmei uz elektorātu. Tās ietekmes ir dažādas, bet nav summāra vektora,» norādot, ka dažus vēlētājus piesaista uzvarētāji, dažus zaudētāji, bet pārējos pavisam citi faktori, saka A. Kaktiņš. Jautāts, vai arī SKDS dati konservatīvajiem prognozē izgāšanos, A. Kaktiņš atbildēja, ka pēdējā mēneša laikā viņa vadītais uzņēmums nav veicis atbilstošu pētījumu.

Par to, ka partiju reitingi ietekmē vēlētājus, ir pārliecināts sociālpsihologs Ivars Austers, kurš norāda, ka šaubu gadījumā socioloģiskās aptaujas ir vispārpieņemts veids, kā noteiktā situācijā pateikt priekšā īsto atbildi. Taču eksperts uzsver, ka reitingi un socioloģiskie pētījumi sabiedrības locekļus ietekmē dažādi. «Tas nenozīmē, ka visi piesliesies vairākumam. To, kāda būs vēlētāja izvēle, ir gandrīz neiespējami nomērīt, bet, iedodot cilvēkiem šāda veida informāciju, tā atstāj iespaidu, tas pierādīts laboratoriskos pētījumos,» saka eksperts.

Incidentā iesaistītais A. Freimanis pašlaik ir izvairīgs, jo uzskata, ka J. Bordāns ar iesniegumu Drošības policijai vēlas kompensēt gandrīz neesošās priekšvēlēšanu kampaņas nelabvēlīgo ietekmi uz partijas reitingiem. «Nevēlos būt viņa kampaņas sastāvdaļa, kā rīkoties tālāk, domāšu pēc vēlēšanām,» saka A. Freimanis.