Tuvojoties vēlēšanām, Nacionālā apvienība (NA), kas vēlētāju uzticību tradicionāli cementē, apelējot pie to patriotiskajām jūtām, vēlējās ieviest drakoniskus sodus par necieņas izrādīšanu Brīvības piemineklim. Pagaidām neveiksmīgi.
Ceturtdien Saeimas deputāti galīgajā lasījumā balsos par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošā Kārļa Seržanta ierosinājumu uzlabot Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar normu, kas paredzēs sodus par automašīnu odometra rādītāju nelikumīgu izmainīšanu.
Saeimas Juridiskajā komisijā šis priekšlikums pirms galīgā lasījuma tika skatīts aizvadītajā trešdienā, kad NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars iesniedza jaunu priekšlikumu - ar likumu noteikt, ka par klajas necieņas izrādīšanu Brīvības piemineklim, kas «izpaužas kā bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas», nacionālā simbola piesmējējam varēs piemērot 500 līdz 2000 eiro lielu naudassodu.
Pieskaņojas vēlēšanām?
Tas gan nav tikai R. Dzintaram raksturīgs niķis, bet šādi deputāts ignorējis Saeimas deputātu bieži apspriesto apņemšanos pirms trešajiem likumprojektu lasījumiem neiesniegt konceptuāli jaunus priekšlikumus. Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis likumdevēju ievērot šo principu. Iespējams, kārdinājums tikai divas dienas pirms vēlēšanām no Saeimas tribīnes šķendēties par kārtīgam patriotam migrēnu raisošajām neķītrībām, kas nakts aizsegā tiek veiktas pie Brīvības pieminekļa, un piedāvāt sodu, kas beidzot pieliks punktu šim ļaunumam, bijis pārāk liels.
Neiztur kritiku
R. Dzintara priekšlikums gan neizturēja Juridiskajā komisijā strādājošo kolēģu kritiku un likumprojektā netika iekļauts. Un kritizēts NA līdzpriekšsēdētāja priekšlikums tika nevis procedūras neievērošanas dēļ, bet gan tāpēc, ka klātesošajiem juristiem piedāvātais sods nešķita samērīgs. Proti, spēkā esošais Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par necieņas izrādīšanu valsts simboliem, piemēram, valsts himnai vai karogam, var piemērot tikai līdz 700 eiro lielu naudas sodu.
Kaut arī šā priekšlikuma saikne ar priekšvēlēšanu laiku šķiet neapstrīdama, taisnības vārdā gan jābilst, ka NA šo priekšlikumu, samērojot piedāvātos sodus ar citiem likuma pantiem, visticamāk, mēģinās reanimēt vēlāk. Jo arī iepriekš, vēršoties pret Brīvības pieminekļa apčurātājiem, tagad NA ietilpstošās Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti aicinājuši veikt līdzīgus likuma grozījumus.
Pašlaik par vispārpieņemto uzvedības normu ignorēšanu Brīvības pieminekļa pakājē Rīgas pašvaldības policija piemēro divsimt līdz divsimt piecdesmit eiro lielus sodus.
Valsts valodas sardzē
Veiksmīgāki bijuši NA centieni panākt bargāku vēršanos pret tiem, kas pārkāpj valsts valodas lietošanas normas. Pēc NA iniciatīvas izskatīšanai Saeimas komisijām aizvadītajā ceturtdienā tika nodoti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Saskaņā ar spēkā esošo likuma redakciju sods par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, paredzēts apmērā no 35 līdz 280 eiro. Likumprojekts paredz noteikt maksimāli pieļaujamo sodu 700 eiro apmērā. Savukārt par atkārtotu šādu pārkāpumu gada laikā pašlaik paredzēts sods no 280 līdz 700 eiro. Apvienība rosina papildināt šo normu, nosakot, ka valsts amatpersonai šādos gadījumos sods būtu 350 līdz 700 eiro ar iespēju atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus.
Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu likumā pašlaik paredzēts sods līdz 350 eiro, bet apvienība piedāvā noteikt, ka fiziskajām personām sods šādos gadījumos būtu līdz 700 eiro, valsts amatpersonai - no 250 līdz 700 eiro ar iespēju atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus un juridiskajām personām - līdz 10 000 eiro.
«Uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, mēs visi esam zvērējuši vai svinīgi solījuši aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Diemžēl reizēm šķiet, ka politiķu izpratne par to, ko šie vārdi nozīmē, aprobežojas tikai ar pareizu balsojumu referendumā,» iepazīstinot deputātus ar likumprojektu un aicinot atbalstīt to, teica R. Dzintars.