Finanšu ministrijas lolotā nodokļu reforma konfliktē ar saistībām, kuras uzņēmusies Latvija, tādēļ tā jāpārstrādā. Šāds ir Eiropas Komisijas plānotās reformas novērtējuma svarīgākais vēstījums. Otrdienas pēcpusdienā Eiropas Komisijas izplatītais vērtējums atgādina, ka Latvijas akceptētie fiskālās disciplīnas noteikumi nosaka, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 1,7% no iekšzemes kopprodukta, bet līdz ar reformu deficīts var sasniegt 2,4% no IKP.
«Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, pieņēmusi kopīgus noteikumus. Ir Māstrihtas kritēriji, kas nosaka, ka deficīts nevar būt lielāks par 3%, bet ir šis papildu drošības spilvens - 1,7%. Latvijas atsūtītā reforma ir ļoti dārga un strukturālais deficīts aiziet līdz 2,4%, kas ir krietni virs 1,7% atzīmes,» Eiropas Komisijas atzinumu skaidro tās pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.
Eksperts atgādina, ka Eiropas Komisija vienmēr ieteikusi samazināt nodokļu slogu zemāk atalgotajiem darbiniekiem, pensionāriem un šajā ziņā reforma virzījusies pareizā virzienā. «Bet ir dažas lietas, kas nav progresīvas, drīzāk - regresīvas, piemēram, samazināta likme iedzīvotāju ienākumu nodoklim. Saskaitot visu kopā, tā ietekme ir tik liela, ka ir vērts pārvērtēt fiskālos parametrus. Latvijas ekonomika jau šobrīd manāmi uzsilst, šī reforma dotu vēl papildu stimulu,» saka M. Zemītis, retoriski jautājot, vai šis ir īstais brīdis ekonomikas karsēšanai. Vienlaikus eksperts atzīst, ka lēmums jāpieņem Latvijai - «bumba tagad ir Latvijas laukuma pusē».
Jāatgādina, ka, apspriežot nodokļu reformu ar koalīcijas partijām, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ne reizi vien ir pieļāvusi iespēju, ka Latvija varētu neuzklausīt Eiropas Komisijas iebildumus un rīkoties saskaņā ar sākotnējo ieceri. Citi eksperti, tajā skaitā Vienotība, kas visskaļāk kritizēja Finanšu ministres virzīto reformu, atgādina, ka pašu pieņemto noteikumu neievērošana un Eiropas Komisijas ieteikumu ignorēšana varētu beigties ar Latvijas kredītreitingu korekciju. Tas savukārt sadārdzinātu valsts parāda apsaimniekošanas izmaksas un audzētu citus izdevumus.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā strādājošais Vilnis Ķirsis (Vienotība) atgādināja - partija jau brīdināja, ka reforma tiek virzīta nepareizā virzienā. «Tas jau bija gaidāms. Mēs uz to norādījām, kad noritēja sarunas ar finanšu ministri un premjerministru. Tātad mūsu uzskati ir diezgan līdzīgi ar Eiropas Komisiju. Uzskatu, ka jāņem vērā komisijas ieteikumi un jāvirzās tālāk,» saka deputāts un piebilst, ka Vienotībai nepieciešams detalizētāk iepazīties ar komisijas viedokli, lai lemtu, kā rīkoties tālāk.
Komisija norāda, ka reforma un tās galvenie mērķi: samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmi no 23 līdz 20%, palielināt neapliekamo minimumu atkarībā no ienākumu līmeņa, ieviest 0% ienākumu nodokļa likmi uzņēmumu reinvestētajai peļņai un vienādot kapitāla nodokļa likmes 20% apmērā, valsts budžetam izmaksās aptuveni 1,8% no IKP.
Tiek atzīts, ka daļēji to kompensēs ieņēmumu palielināšanas pasākumi 0,6% apmērā no IKP, taču visdārgākais pasākums ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums no 23% līdz 20%. Tas izmaksās 0,9% no IKP un kā regresīvs pasākums ir arī izdevīgāks iedzīvotāju grupām ar augstākiem ienākumiem.
Savukārt 0% nodokļa likmes ieviešana reinvestētajai peļņai īstermiņā nozīmē būtisku ieņēmumu samazinājumu - 0,7% no IKP 2018. gadā. «Tā ir izdevīga uzņēmumu īpašniekiem un, paredzams, būs īpaši regresīva, ņemot vērā iedzīvotāju ļoti lielo mantisko nevienlīdzību,» pauž Komisija. Šo un citu iemeslu dēļ Latvijas fiskālo plānu novērtējums liecina par būtiskas novirzes risku no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām 2018. gadā.