Saeima kriminālvajātiem deputātiem durvis neslēgs
Vairāk nekā gadu strādājot pie Saeimas Kārtības ruļļa modernizācijas, atbildīgā darba grupa nonākusi pie slēdziena, ka nav pamata liegt piedalīties Saeimas darbā tiem deputātiem, pret kuriem uzsākta kriminālvajāšana.
Saskaņā ar spēkā esošo Saeimas Kārtības ruļļa redakciju, ja Saeima nobalso par kāda deputāta izdošanu kriminālvajāšanai, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī līdz brīdim, kad stājas spēkā spriedums, šim deputātam tiek izmaksāta puse no algas. Ja deputāts tiek attaisnots, nesaņemto atlīdzību viņam kompensē.
Šādā situācijā uzreiz pēc 12. Saeimas ievēlēšanas nonāca Saeimas Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš. Vairāk nekā gadu viņam bija liegta iespēja piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, taču darbību frakcijā viņš nepārtrauca līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stājās notiesājošs spriedums par nepatiesas informācijas sniegšanu ienākumu deklarācijā.
Ja, izejot Saeimas filtru, darba grupas sagatavotajā modernizētajā Kārtības rullī netiks ieviestas būtiskas izmaiņas, tad nākotnē deputāts, kas būs nonācis D. Liepiņam līdzīgā situācijā, droši varēs piedalīties gan Saeimas, gan tās komisiju sēdēs. Arī darba algu un kompensācijas par dzīvokļa īri vai degvielu viņam turpinās izmaksāt. Taču, ja kriminālprocesa ietvaros deputātam tiks piemērots drošības līdzeklis, kas liedz piedalīties Saeimas sēdēs, viņam kompensāciju un algas izmaksa tiek pārtraukta. To atgūt politiķis varēs vien tad, ja krimināllieta tiks izbeigta, nekonstatējot viņa vainu, vai arī deputāts tiesā tiks attaisnots.
Deputāts Dainis Liepiņš / F64
Darba grupā strādājusī Solvita Āboltiņa (Vienotība) skaidro, ka pirms šādu grozījumu izstrādāšanas rūpīgi apkopota informācija par citām Eiropas valstīm un konstatēts, ka tikai Latvijā deputātam liegts veikt vēlētāju uzticētos pienākumus vēl pirms tiesas sprieduma.
S. Āboltiņa gan uzskata, ka jauno Saeimas Kārtības rulli šajā Saeimas sesijā deputāti nepaspēs pieņemt, taču pēc vasaras brīvdienām tas būtu izdarāms. Iespējams, ka ar to pietiks, lai apsteigtu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu D. Liepiņa sūdzībā. Viņš augstākajā instancē vērsās, jo uzskatīja, ka aizliegums piedalīties Saeimas darbā ir pretrunā ar cilvēktiesībām.
Viņš uzskata, ka šāda situācija ir dīvaina, jo Latvijas likumdošana nenosaka aizliegumu personai, pret kuru sākts kriminālprocess, piedalīties un tikt ievēlētai Saeimā. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka deputāts var tikt ievēlēts, bet vienlaikus viņam var tikt uz neprognozējami ilgu laiku atņemtas tiesības piedalīties parlamenta darbā.
Saeimas deputātu izlēmība šajā gadījumā ir apsveicama, taču mēģinājums iekļaut Kārtības rullī normu, kas ļautu deputāta īpašumos veikt kratīšanu bez Saeimas atļaujas, gan cieta neveiksmi.
Saeimas balsojums joprojām būs nepieciešams, lai izdotu deputātu kriminālvajāšanai, apcietināšanai vai dokumentu izņemšanai pie Saeimas locekļa. Tiesa, ja deputāts jau būs izdots kriminālvajāšanai, kriminālprocesa virzītājam būs tiesības attiecībā uz šo Saeimas locekli veikt jebkuru Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību.