Iedzīvotāju iniciatīvai, kura aicina noteikt, ka par nodotu dzēriena plastmasas vai skārda iepakojumu varēs saņemt atlīdzību, iebilst praktiski visas šādā projektā iesaistāmās puses.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu, kuras autori norāda, ka Igaunijā un Lietuvā ir ieviesta dzērienu iepakojumu depozītu sistēma. Tā paredz, ka iedzīvotāji saņem atlīdzību, ja nodod izlietotās stikla pudeles, PET pudeles un skārdenes. «Latvijā šādas sistēmas nav, līdz ar to mūsu apkārtne tiek pastāvīgi degradēta, jo - būsim godīgi paši pret sevi - ne visiem iedzīvotājiem šķiet būtiski uzturēt tīru apkārtējo vidi un Latvijas dabu,» uzsver iniciatīvas pārstāvji.
Šobrīd tiek lēsts, ka par katru nodoto iepakojuma vienību - neatkarīgi no tā materiāla vai tilpuma - patērētājs varētu atgūt desmit eirocentu. Eksperti uzskata, ka mazāka summa pietiekami nemotivētu šo iepakojumu nodot atkārtotai pārstrādei.
Tomēr depozīta sistēma arī nozīmētu to, ka noteiktas preces kļūtu vismaz par šiem atgūstamajiem desmit centiem dārgākas.
Lai uzzinātu iniciatīvas realizēšanā iesaistāmo pušu viedokli, komisija uz sēdi trešdien bija uzaicinājusi gan pārtikas ražotāju, gan tirgotāju un pašvaldību pārstāvjus. Praktiski neviens šai iniciatīvai nepauda atbalstu.
Vispielaidīgākā bija Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes vadītāja Ināra Šure, kas pieļāva, ka pārtikas ražotāji varētu šo sistēmu atbalstīt. Taču, lai nesasteigtu lēmumus, viņa aicināja kādu laiku pavērot, kā šī sistēma strādā Lietuvā un Igaunijā.
Eksperte arī norādīja, ka visefektīvāk depozīta sistēma darbojoties valstīs, kurās ir spēcīgi lielie tirdzniecības tīkli. Piemēram, Igaunijā to īpatsvars esot 85%, tādēļ kaimiņvalstī depozīta sistēma esot lētāka. Turklāt mazie tirgotāji nevarēšot atļauties iegādāties 20 tūkstošu vērtās depozīta ierīces. Latvijā lielveikalu īpatsvars svārstoties ap 55%, bet Lietuvā nesasniedz pat 50%, tādēļ tur pērn ieviestā sistēma esot būtiski dārgāka.
Vienlaikus viņa norādīja, ka pirms jaunas atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešanas būtu jāpārliecinās, vai tos pašus mērķus nevar sasniegt jau ar esošajiem instrumentiem. Proti, dalīto atkritumu šķirošanu.
I. Šure arī atgādināja, ka šodien Saeima turpinās skatīt likumprojektu, kas paredz aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību divu litru plastmasas pudelēs. Pārtikas ražotāju pārstāve uzskata - ja šis aizliegums tiks iekļauts likumos, plastmasas pudeļu skaits noteikti samazināsies.
Kategoriski depozīta sistēmai iebilst mazos tirgotājus apvienojošā Latvijas Tirgotāju asociācija. Tās stratēģiskās komunikācijas direktors Jānis Tomels uzsvēra, ka mazajiem veikaliem tikt galā ar likumā noteikto depozitēšanas pienākumu būtu pārāk dārgi, turklāt ciestu mazo veikalu klienti. «Latvijā ir daudz mazturīgo, kuriem vajag lētākas preces, ko daļēji nodrošina plastmasas iepakojumi, tādēļ jaunās sistēmas vārdā nedrīkst palielināt cenas,» saka J. Tomels.
Pēc viņa domām, jaunā sistēma arī sašķobītu konkurenci, jo patērētājs, lai atgūtu naudu par pārstrādājamo iepakojumu, būtu spiests doties uz lielajiem veikaliem un, visticamāk, tur arī iepirksies, tādējādi atstājot mazās bodītes bez ienākumiem.