Deputāti apsver iespēju ļaut cirkā izmantot nebrīvē dzimušus dzīvniekus

© Vladislavs Poroškins/ f64 photo agency

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākums otrdien atbalstīja deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikumu grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, paredzot, ka cirkā tiktu aizliegts izmantot brīvībā sagūstītus savvaļas sugu dzīvniekus, bet atļauts izmantot nebrīvē dzimušus dzīvniekus.

Cirka "Tropicana" rīkotāja, SIA "Silver Show Management" pārstāvji Saeimas komisijas deputātus rosināja atbalstīt Stepaņenko priekšlikumu, ņemot vērā to, ka Latvijas teritorijā šobrīd neuzstājas neviens savvaļas dzīvnieks, kuš būtu sagūstīts brīvā dabā un viesizrādēs ievestiem cirka dzīvniekiem vienmēr dokumentos ir norādīta dzimšanas izcelsme.

Kompānijas pārstāvji arī norādīja, ka visu cirka dzīvnieku labturībai ir nepieciešams detalizēti izstrādāt atbilstošus noteikumus, kas normatīvi nostiprinās labu praksi attieksmē pret dzīvniekiem kultūras un mākslas jomā. Uzņēmumā norādīja, ka dzīvnieki ir cirka mākslas neatņemama sastāvdaļa.

Tajā pašā laikā Zemkopības ministrijas vadītās darba grupas pārstāvji komisijas deputātus informēja, ka pēc Velsas valdības pētījuma pagājušajā gadā izdotā zinātniskā pētījumā, kurā ir atsauces uz 952 zinātniskās literatūras avotiem un aptaujāti jomas eksperti, savvaļā un nebrīvē dzimušu savvaļas sugu dzīvnieku labturību cirka apstākļos nav iespējams nodrošināt.

Darba grupas pārstāvji norādīja, ka saskaņā ar ekspertu atzinumiem nebrīvē izaudzēti dzīvnieki nav fundamentāli atšķirīgi no brīvībā dzīvojošiem dzīvniekiem. Savukārt cirku iespējas uzlabot dzīvnieku turēšanas apstākļus ir ļoti ierobežotas un cirki nespēj nodrošināt pat dzīvnieku pamatvajadzības. Līdz ar to nav zinātniska pamata uzskatīt, ka nebrīvē dzimuši savvaļas sugu dzīvnieki ir piemēroti cirkam.

"Ja šis [Stepaņenko] priekšlikums tiks pieņemts, tas, būtībā, grozīs likumu par 180 grādiem un atcels šos grozījumus pēc būtības, tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu," teica ZM darba grupas pārstāvis.

Arī deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) norādīja, ka cirkus profesijas pārstāvju darbības rezultātā daudziem cilvēkiem rodas vēlme turēt mājas apstākļos, piemēram, lielos papagaiļus. Lai to darītu, jābūt atbilstošām prasmēm, kuras ļoti daudziem nav. Līdz ar to putniem tiek bojāta vielmaiņa un gala rezultātā viņi šādā stāvoklī nonāk, piemēram, Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Līdaka uzsvēra, ka satraucošs ir arī dzīvnieku labturības stāvoklis ceļojošajos cirkos. Pēc viņa teiktā, ceļojošie cirki nav spējīgi nodrošināt atbilstošas labturības prasības dzīvniekiem.

Deputāts Anrijs Matīss (V) sēdē norādīja, ka taisnība ir abām pusēm - gan tiem, kas rosina piemērot zināmus aizliegumus cirka izstrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus, gan pretējas nostājas paudējiem. Tāpēc likuma grozījumos būtu jāparedz zināmus izņēmumus, kurus dzīvniekus nedrīkst izmantot cirka izrādēs. Tas būtu saprātīgs solis, lai atrastu sabalansētu risinājumu, kas būtu pieņemams visām pusēm.

Saeimas komisijas deputāti sēdes noslēgumā balsoja par Stepaņenko priekšlikumu. To atbalstīja seši deputāti, savukārt divi bija pret un viens atturējās. Līdz ar to komisijas deputātu vairākums priekšlikumu atbalstīja.

Par priekšlikumu vēl tiks lemts Saeimas plenārsēdē.

Jau ziņots, ka Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku - gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu - apmācīšanu un izmantošanu kā atrakciju dzīvniekus cirka izrādēs vai atrakcijās.

Iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā noraidīja aizliegumu izmantot dzīvniekus cirkā, tomēr Saeimas sēdē likumprojekts tika atbalstīts.

Vēlāk komisija lēma izslēgt no likumprojekta normas par dzīvnieku labturību, savukārt jautājumu par dzīvniekiem cirkā nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Tomēr parlamenta vairākums aprīlī neatbalstīja priekšlikumu mainīt par likumprojekta atbildīgo komisiju.

Ar iniciatīvu aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirka izrādēs 2015.gadā pēc sarunām ar dzīvnieku aizsardzības biedrībām klajā nāca Pārtikas un veterinārais dienests. Drīz pēc tam jaunizveidotās Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē tika pieņemts lēmums izveidot darba grupu, uzdodot sagatavot priekšlikumus attiecīgiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Daudzās Eiropas valstīs savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkā jau ir aizliegta. Latvijas cirkos nav pastāvīgi izmitinātu savvaļas sugu dzīvnieku. Visi savvaļas sugu dzīvnieki, kas tiek izmantoti cirka izrādēs Latvijā, tiek ievesti ar ceļojošiem cirkiem no citām valstīm.

Kā ziņots, "Dzīvnieku brīvība" Saeimā iesniedza vairāk nekā 26 000 cilvēku parakstus petīcijā "Par cilvēcīgu cirku", kas aicina izbeigt dzīvnieku izmantošanu cirkā, aģentūru LETA informēja organizācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons.