Vienotības nākotne zīlējama vēlēšanu rezultātos

Pašvaldību vēlēšanas neizbēgami nesīs izmaiņas novadu un pilsētu vietvarās, taču tās var nest arī nozīmīgākas izmaiņas politiskajā pasaulē. Viena no kandidātiem uz šādām izmaiņām ir Vienotība.

Pēc vēlēšanām būs apritējis gads, kopš Solvitu Āboltiņu Vienotības priekšsēdētāja amatā nomainīja Andris Piebalgs. Viens no viņa nospraustajiem, bet tā arī nesasniegtajiem mērķiem bija nodrošināt partijai vismaz desmit procentu reitingu. Pēdējie reitingi liecina, ka valsts līmenī partijai ir problēmas pat ar piecu procentu barjeras pārvarēšanu. Piemēram, Latvijas faktu apkopotā informācija liecina, ka par Vienotību pašlaik Saeimas vēlēšanās būtu gatavi balsot vien 2,2 procenti vēlētāju.

Politikas kuluāros jau ilgāku laiku mēļo, ka A. Piebalgs apzinājies savu neveiksmi un vairākkārt paudis vēlmi atkāpties no amata, dodot vietu viņa vietniekam Edvardam Smiltēnam. No šā nodoma A. Piebalgs esot atrunāts, lai jau tā nestabilās Vienotības pozīcijas pirms pašvaldību vēlēšanām nesaļodzītu vēl vairāk. Atšķirībā no partijas reitingiem valsts mērogā Rīgā tie partijai solot pašcieņu nesagraujošus rezultātus.

Taču pēc vēlēšanu rezultātu pasludināšanas partijā izmaiņas briest. Par to līdz ar neoficiālu informāciju liecina arī fakts, ka Vienotība pēc vēlēšanām plāno sasaukt ārkārtas kongresu. Iespējams, ka tajā atkal tiks pārvēlēts organizācijas priekšsēdētājs, un šādā gadījumā nav garantijas, ka pie šī amata tiks E. Smiltēns.

Tiek uzskatīts, ka vēlēšanu rezultāti vairākās partijās, bet īpaši Vienotībā rosinās neapmierināto partiju biedru migrēšanu uz citām partijām vai jaunu partiju veidošanu. Vienotības gadījumā šajā kontekstā visbiežāk tiek pieminēta Ilze Viņķele, kurai daļa Vienotības biedru pārmet premjerministra amata zaudējumu par labu Zaļo un zemnieku savienībai.

TV3 vietne internetā vēstījusi, ka I. Viņķele jau vasarā pametīs Vienotību un dibinās jaunu partiju. Šādu iespēju I. Viņķele neizslēdz, taču uzsver, ka viņas nākotnes lēmumi būs atkarīgi nevis no Vienotības rezultātiem vēlēšanās, bet no norisēm partijas iekšienē.

«Tikai pats fakts, ka Vienotībai ir slikti rezultāti, nenozīmē, ka es to pametīšu. Ja problēmas vēršas spējā sastrādāties - tad skatīšos. Pēc vēlēšanām tiek plānota konference vai kongress. Mana rīcība būs ļoti atkarīga no tā, kas notiek Vienotības vadībā un kas notiek ar pašu Vienotību,» netieši apliecinot, ka viens no nākotnes scenārijiem pieļauj Vienotības pamešanu un jauna politiskā spēka radīšanu, saka I. Viņķele.

E. Smiltēns uzskata, ka nav pamata runāt par iekšējām nesaskaņām Vienotībā, taču viņš atgādina, ka politika ir komandas spēle un katram spēlētājam jāsaprot sava loma tajā. Ja I. Viņķele vai vēl kāds partijas biedrs kaut kādu iemeslu dēļ nolems partiju pamest, viņš to uztveršot kā komandas attīrīšanos.

Taču viens mērķis partiju ar I. Viņķeli vieno - iesaistīt politikā pēc iespējas vairāk jaunu cilvēku. To, ka pašvaldību vēlēšanas Vienotība izmanto, lai pulcinātu jaunus biedrus, atzinis gan A. Piebalgs, gan E. Smiltēns.

«Latvijas politiskajā vidē ir vajadzīgs jauns iesaukums. Mums trīsdesmitgadnieku un četrdesmitgadnieku ir ļoti maz. Uzskatu, ka tas ir mans pienākums mēģināt iedrošināt cilvēkus iesaistīties aktīvajā politikā,» saka I. Viņķele un piebilst: «Kā viņi to gribēs - veidot jaunu partiju vai pievienoties Vienotībai - tā ir viņu izvēle.».