Valdība šodien skatīs grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz, ka ikviens Latvijas pilsonis, kurš nevēlas iestāties Zemessardzē, varēs iziet militāro apmācību un kļūt par rezerves karavīru.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervi veido rezerves karavīri - Latvijas pilsoņi, kas atvaļināti no profesionālā dienesta vai dienesta Zemessardzē un pilda dienestu NBS rezervē. Šobrīd NBS uzskaitē ir aptuveni 7000 rezerves karavīru. Aizsardzības ministrs līdz 2018.gadam ir noteicis apmācīt 3000 rezerves karavīru.
Lai palielinātu apmācītu rezerves karavīru skaitu, ir nepieciešams dot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties apmācībām un iestāties dienestā NBS rezervē, norāda Aizsardzības ministrijā.
Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonis, kurš ir sasniedzis 18 gadu vecumu un nav sasniedzis dienestam rezervē noteikto maksimālo vecumu sev vēlamā laikā, piemēram, atvaļinājumā varēs pieteikties dienestam NBS rezervē un apgūt noteiktu apmācības kursu. Pēc šī kursa sekmīgas pabeigšanas viņu ieskaitīs NBS rezervē rezerves karavīra statusā un iecels attiecīgās vienības rezerves karavīra amatā.
Grozījumi paredz arī jaunsargu vecumā no 18 gadiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies, apguvuši un sekmīgi nokārtojuši aizsardzības ministra apstiprināto jaunsargu interešu izglītības programmas speciālā kursa noslēguma pārbaudījumus un devuši karavīra zvērestu, ieskaitīšanu NBS rezervē, piešķirot dienesta pakāpi - kareivis.
Šīs apmācības ir speciālais kurss, kura apgūšanu jaunsargs izvēlēsies brīvprātīgi, un paredzēts vienīgi tiem 18 gadu vecumu sasniegušajiem jaunsargiem, kuri vēlas savu profesionālo karjeru saistīt ar dienestu NBS. Noslēguma pārbaudījuma sekmīga nokārtošana apliecinās, ka jaunietis ir apguvis dienestam NBS rezervē minimāli nepieciešamās individuālas zināšanas un iemaņas, kā arī ir sagatavots turpināt apmācību rezerves karavīra statusā.
Likuma grozījumi vēl būs jāapstiprina Saeimai.