Eiropas Parlaments (EP) trešdien noteiks "sarkanās līnijas" sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Gaidāms, ka EP atbalstīs ES līderu aicinājumu Lielbritānijai vispirms panākt vienošanos par izstāšanos no bloka un tikai tad organizēt sarunas par turpmākajām attiecībām ar ES.
Jau vēstīts, ka Lielbritānija pagājušo trešdien iesniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, tādējādi oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no ES.
"Mēs vēlamies skaidru signālu, ka Eiropas Savienība ir vienota," paziņoja Vācijas EP deputāts Manfrēds Vēbers, kurš ir Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas līderis.
"Londonai jāsaprot, ES nostāju nebūs iespējams sašķelt," viņš piebilda.
"Breksita" sarunu vadlīnijām, par ko EP gatavojas balsot, jau ir atbalsts ne tikai no ETP, bet arī no Sociālistu un demokrātu alianses un ALDE liberāļiem, kā arī zaļajiem un kreiso grupas GUE.
EP būs pirmā ES institūcija, kas nāks klajā ar oficiālu nostāju "Breksita" sarunās.
"Šis balsojums ir sākuma punkts grūtām un sarežģītām sarunām, lai definētu nosacījumus Lielbritānijas aiziešanai," norādīja Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni.
Vadlīnijas, ko Vēbers nodēvēja par "sarkanajām līnijām", būs detalizētāka versija vadlīnijām, ar kurām pagājušo piektdien nāca klajā Tusks.
Tomēr 27 bloka dalībvalstis tās oficiāli neapstiprinās līdz samitam 29.aprīlī.
Tusks norādīja, ka ES iestājas par "pakāpenisku pieeju", par prioritāti izvirzot Lielbritānijas izstāšanās nosacījumu saskaņošanu. Tikai tad, kad šajā jautājumā saskaņā ar ES līderu atzinumu būs panākts "pietiekams progress", būs iespējams pāriet uz nākamo sarunu fāzi par nākotnes attiecībām, piektdien paziņoja Tusks.
"Sarunu pareizā kārtība ir jāievēro," uzsvēra arī Vēbers.
"Breksita" sarunas, vēl īsti nesākušās, jau uzdūrušās uz pirmajiem šķēršļiem, Londonai paužot nepatiku pret Tuska vadlīnijās iekļauto punktu, ka neviena "Breksita" vienošanās neattieksies uz Gibraltāru bez Spānijas piekrišanas.
ES uzstāj, ka jaunu tirdzniecības līgumu starp abām pusēm būs iespējams parakstīt vienīgi pēc tam, kad Lielbritānija 2019.gadā būs no bloka izstājusies, tomēr nav izslēgta iespēja uzsākt sarunas par nākotnes attiecību "ietvaru" jau agrāk.
Sarunu vadlīniju projekts, ar ko iepazīstināja Tusks, paredz arī iespēju slēgt "pārejas līgumus", kas būtu bloka interesēs, taču tie būtu ar ierobežotu termiņu un varētu darboties vienīgi saskaņā ar pastāvošajām ES tiesību normām.
Kā viena no vissteidzamāk risināmajām prioritātēm dokumentā minēta Lielbritānijā dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu un kontinentā mītošo britu tiesiskā statusa atrisināšana, aicinot saglabāt visas viņu tiesības, kas iegūtas pirms Lielbritānijas izstāšanās no bloka.
"Eiropas pilsoņi ir pirmajā vietā," norādīja arī Vēbers.
Vadlīniju projektā arī uzsvērts, ka Lielbritānijai būs jāmaksā par izstāšanos.