Neskatoties atsevišķu organizāciju un valsts iestāžu iebildumiem, Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabineta komitejā virza grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, paredzot, ka valsts amatpersonai deklarācijā jānorāda arī kopdzīves partneris.
Kā norāda FM, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, mazinātu korupcijas riskus, kā arī efektīvāk novērstu pārkāpumus un piemērotu atbildību valsts amatpersonu darbībā, nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos. Pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieredze un analīze saistībā ar valsts amatpersonu deklarācijām liecina, ka ir vairāki problēmjautājumi, kuru risināšana var ļaut uzlabot valsts amatpersonu deklarācijās iekļauto ziņu pārbaudi un veicināt valsts amatpersonu darbības atklātību.
FM atzīst, ka patlaban ir apgrūtināta valsts amatpersonu liela apmēra skaidras naudas uzkrājumu efektīva pārbaude. Valsts amatpersonas deklarācijā nav jānorāda tās personas, ar kurām valsts amatpersonas dzīvo kopā un ar kurām tām ir kopīga saimniecība, ja tās nav radinieki. Netiek arī savlaicīgi saņemta informācija par aizdevumiem, saņemtajiem dāvinājumiem un mantojumiem.
Tāpēc FM rosina likumā veikt grozījumus, paredzot, ka valsts amatpersonas deklarācijās nepubliskojamajā daļā turpmāk būs jānorāda arī tās personas vārds, uzvārds un personas kods, ar kuru amatpersona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga saimniecība, bet kas nav tās radinieks šā likuma izpratnē, kurš ir norādāms valsts amatpersonas deklarācijā.
"Ievērojot likuma mērķi, ir jāparedz normatīvais regulējums, nosakot iespēju kontrolējošām iestādēm pārliecināties, ka valsts amatpersona sava amata pienākumu izpildē darbojas tikai un vienīgi valsts un sabiedrības interesēs, nevis sevis, savu radinieku vai kādas citas personas, ar kuru amatpersona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga saimniecība, personiskajās vai mantiskajās interesēs, līdz ar to pastarpināti arī savās interesēs, jo, uzlabojoties šādas personas mantiskajam stāvoklim, varētu uzlaboties arī valsts amatpersonas labklājība," norāda FM.
Ņemot vērā, ka noteiktos gadījumos valsts amatpersona dzīvo kopā un tai ir nedalīta saimniecība ar tā paša dzimuma pārstāvi, kā arī to, ka sabiedrības aizspriedumu dēļ šo informāciju darba kolektīvā vai sabiedrībā bieži vien izvairās atklāt, informācija par personu, ar kuru valsts amatpersona dzīvo kopā un ir kopīga saimniecība, būtu norādāma deklarācijas nepubliskojamajā daļā.
Pret minēto normu iebilst KNAB, kas norāda, ka valsts amatpersonas deklarācijas publiskojamajā daļā ir jānorāda personas, ar kurām valsts amatpersona dzīvo kopā un ar kurām tai ir kopīga saimniecība, dati tādā pašā apmērā kā par laulātajiem, pilngadīgajiem bērniem un citiem radiniekiem. "Personas, ar kuru valsts amatpersona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga saimniecība, nepubliskošana nonāk pretrunā vienam no valsts amatpersonas deklarācijas pamatmērķiem - nodrošināt sabiedrības uzraudzības un kontroles mehānismu valsts amatpersonas lēmumu tiesiskuma pārbaudē," uzsver KNAB.
Arī resursu centrs sievietēm "Marta" iebilst pret FM piedāvāto normu, jo likumprojekts neparedz nekāda veida aizsardzību personām, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās. Tāpat "Marta" atzīst, ka pieņemot minētos likuma grozījumus, faktiski ar likumu tiktu atzīts, ka "de facto" kopdzīves forma Latvijā pastāv un šādā attiecību modelī esošām personām tiek uzlikti papildu pienākumi, kamēr iztrūkst jebkāda tiesiskā aizsardzība.
"Marta" aicina Ministru kabinetu noteikt un uzlikt par pienākumu Tieslietu ministrijai un citām atbildīgajām ministrijām izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nevis tikai paredz pienākumus faktiskas kopdzīves partneriem, bet gan nodrošināt tiesisko aizsardzību nereģistrētās jeb "de facto" kopdzīves attiecībās.
Tāpat FM rosinātie likuma grozījumi paredz liegumu valsts amatpersonām uzkrāt skaidru naudu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas jeb 7200 eiro. Šī grozījuma mērķis ir mazināt iespēju valsts amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī novērst iespēju nākotnē pieņemt kukuli, iepriekš norādot skaidras naudas uzkrājumus valsts amatpersonu deklarācijā.
Nosakot valsts amatpersonai maksimālo iespējamo skaidras naudas uzkrājuma apmēru, tika ņemts vērā jau patlaban likumā noteiktais 20 minimālo mēnešalgu slieksnis, kuru likumdevējs ir noteicis attiecībā uz darījumu, parādsaistību, aizdevumu un uzkrājumu deklarēšanu. Zemāka naudas summa kā 20 minimālās mēnešalgas nebūtu vērtējama kā risks valsts amatpersonas prettiesiskai un negodīgai rīcībai.