Prokrieviskie spēki cieš neveiksmi Bulgārijā
Bulgārijas parlamenta vēlēšanās zaudējumu piedzīvojusi sociālistu partija, kas uzstāja uz attiecību uzlabošanu ar Maskavu un Krievijai noteikto ekonomisko sankciju atcelšanu – pat, ja tas nozīmētu attiecību sabojāšanu ar pārējām Eiropas Savienības valstīm. Visticamāk, jau trešo reizi par valsts premjeru kļūs labēji centriskās partijas GERB vadītājs Boiko Borisovs, taču valdošās koalīcijas veidošana viņam nebūs vienkārša.
Rietumvalstu vadošās ziņu aģentūras (AP, Reuters, AFP) svētdien notikušo vēlēšanu rezultātus interpretē vienkārši - proeiropeiskie spēki ir guvuši uzvaru, bet prokrieviskie piedzīvojuši zaudējumu. Sociālistu līdere Kornēlija Ninova priekšvēlēšanu kampaņas laikā patiešām paziņoja, ka Bulgārijai būtu jāizmanto veto tiesības, lai nepagarinātu ES noteiktās sankcijas pret Krieviju. Tomēr vērts atgādināt, ka par «pragmatiskām attiecībām» ar Maskavu un savstarpēji izdevīgu ekonomisko projektu realizēšanu izteicies arī B. Borisovs. Nedrīkst aizmirst par to, ka Bulgāriju un Krieviju saista vēsturiskas ekonomiskās, reliģiskās un politiskās saiknes, bet PSRS pastāvēšanas laikos Bulgāriju nereti ironiski dēvēja par «16. padomju republiku».
Sociālisti svētdienas vēlēšanās zaudēja, taču iegūtais aptuveni 27% atbalsts (oficiālie rezultāti tiks paziņoti ceturtdien) ļaus šai partijai gandrīz dubultot deputātu skaitu salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sastāvu - AFP lēš, ka viņiem būs vismaz 79 no 240 parlamenta deputātu mandātiem. Nedrīkst aizmirst arī to, ka pagājušā gada nogalē par prezidentu tika ievēlēts sociālistu kandidāts - atvaļinātais gaisa kara spēku ģenerālis Rumens Radevs. Tieši viņa uzvara vēlēšanās bija galvenais B. Borisova valdības demisijas un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanas iemesls. K. Ninova vakar apstiprinājusi, ka sociālisti negrasās iekļauties GERB vadītā koalīcijā, taču būs gatavi paši uzņemties valdošās koalīcijas veidošanu, ja B. Borisovam tas neizdosies.
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, GERB var rēķināties vismaz ar 96 deputātu mandātiem - par 12 vairāk, nekā šai partijai bija iepriekšējā parlamenta sasaukumā. Taču, kā norāda Reuters, koalīcijas sarunas sarežģīs fakts, ka potenciālais partneris - labējais Reformistu bloks - nav spējis pārvarēt 4% barjeru un iekļūt parlamentā. Jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā B. Borisovs novilka sarkano līniju, atsakoties no sadarbības ar Tiesību un brīvību kustību (MDL), kas pārstāv Bulgārijas turku minoritātes intereses un ieguva 8,9% vēlētāju atbalstu. Līdz ceturtdienai nebūs skaidri zināms, vai 4% barjeru izdevies pārvarēt par bulgāru Trampu iesauktā uzņēmēja Veselina Mereški partijai Volya, taču tās pret politisko eliti vērstā nievājošā nostāja drīzāk vedina uz domām, ka šai partijai ir piemērotāka opozicionāru loma. Līdz ar to kā sadarbības partneri atliek vien 9,2% balsu ieguvušais triju nacionālistisko partiju bloks Apvienotie patrioti, un vairākums bulgāru politologu uzskata, ka tieši tāds arī būs nākamās B. Borisova valdības kodols. Taču par šīs valdības stabilitāti un spēju realizēt reformas, kuras jo lielāku simbolisku nozīmi iegūst tādēļ, ka nākamā gada 1. janvārī Bulgārija uzņemsies ES prezidējošās valsts pienākumus, īstas pārliecības nav. Piemēram, Sofijas Reģionālo un starptautisko pētījumu institūta politologs Ogņans Minčevs sarunā ar Reuters uzsver, ka šāda valdība būs «trausla un nestabila».