Domstarpības Zaļo un zemnieku savienību veidojošajos politiskajos spēkos līdz šim reti, kad sasniegušas publisko telpu. Taču šobrīd savienības stūrakmenī – Latvijas Zemnieku savienībā – notiekošās svārstības nonākušas plašākas sabiedrības uzmanības lokā. Tuvojoties partijas vadības pārvēlēšanai, sadūrušās divu tās līderu intereses. Daži to gan dēvē par vētru ūdens glāzē.
Latvijas Zemnieku savienībai (LZS) pēc divām nedēļām būs kongress, kurā organizācijai jāpārvēlē priekšsēdētājs. Kopš 2000. gada, kad šajā amatā tika ievēlēts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, vairāki partijas biedri sākotnēji pauduši vēlmi konkurēt ar viņu par šo amatu, taču pirms vēlēšanām savas kandidatūras atsaukuši.
Varu nedalīs
Šoreiz šis scenārijs varētu neatkārtoties, jo ambīcijas pārņemt LZS vadības stūri atklājis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņam esot vairākas ieceres, kā mainīt partijas tēlu un darbu. Viena no tādām - partijas priekšsēdētājam jābūt arī tās kandidātam uz premjerministra amatu. J. Dūklavam līdz šim šāda iespēja bijusi vismaz vienu reizi, taču viņš to neizmantoja. Viena versija vēsta, ka politiķis nespēja nokomplektēt savu komandu, cita, trešās ZZS veidojošās partijas Ventspilij un Latvijai līdera Aivara Lemberga atbalstīta, - J. Dūklavs no iespējas atteicies, jo nevēlējies uzņemties tik lielu atbildību.
Viņš pats to neatzīst, taču sarunā ar A. Brigmani ievijas notis, kas mudina domāt, ka viņš J. Dūklava mesto izaicinājumu ņēmis pie sirds. «Viņa vietā darbu es nedarīšu,» pieļaujot, ka J. Dūklavs kļūs par partijas vadītāju, saka A. Brigmanis, kas apņēmies nedarīt vairāk par ierindas partijas biedra tiešajiem pienākumiem. Organizācijas valdē otrā plāna amatus viņš neieņems.
«Viņam būs jāpārņem gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanu organizēšana,» saka politiķis un vienlaikus uzsver, ka savu padomu neliegs, ja vien J. Dūklavs vēlēsies to pieņemt.
Nepareizi saprasts
Iespējams, ka emocijas ilggadējā LZS vadītājā uzjundījusi arī mēļošana, ka mobilizēt iespējamos J. Dūklava kandidatūras atbalstītājus LZS rindās uzņēmies Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs un LZS pārstāvošais Garkalnes novada domes deputāts Edgars Treibergs. Līdz šim ar šādām metodēm A. Brigmanim neesot bijis jāsaskaras.
Pats E. Treibergs noliedz, ka būtu iesaistījies LZS līderu savstarpējās cīņās. Pēc viņa domām, šāds kļūdains priekšstats varētu rasties, jo viņš patiešām interesējies par LZS nodaļu virzītajiem kandidātiem, taču tas darīts ziņkāres dēļ. Būdams LOSP vadītājs, viņš bez vajadzības cenšoties politikā neiesaistīties, bet sarunā ar Neatkarīgo pauž atbalstu abiem līderiem.
«Man liekas, ka abi divi kandidāti ir cienījami kungi. Turklāt liekas, ka cilvēkiem šķiet, ka partijā ir šķelšanās, taču tā nav. Domāju, ka šis pasākums izčākstēs, abi vīri atradīs risinājumu un partijā nekādu satricinājumu nebūs. Turklāt saprotu, ka arī Dūklavs tik ļoti nemaz tur neraujas,» saka E. Treibergs. Viņš gan atgādina - A. Brigmanis bieži izsakoties, ka ir noguris un nevēlas vairs vadīt partiju - un uzreiz piebilst: «Neviens jau ar varu no tā amata viņu prom negrūdīs».
Atšķirīgas izpratnes
Politologi, vērtējot A. Brigmaņa un J. Dūklava kandidatūru atbilstību partijas vadītāja amatam, norāda, ka abiem politiķiem varētu būt atšķirīga izpratne par to, kā partijas priekšsēdētājam jāstrādā.
Piemēram, politologs Filips Rajevskis atgādina, ka tieši A. Brigmaņa nopelns ir tas, ka ZZS veidojošās četras partijas spējušas turēties kopā un iegūt premjerministra amatu. «Augusts spēj atrast kompromisus, spēj runāt ar visiem un pēc tam izdarīt pa savam. Viņš ir ļoti pieredzējis. Dūklavs, protams, sevi kā ministru ir parādījis, taču ministram ir administratīvais aparāts. Politikā viss ir bāzēts tikai uz cilvēku attiecībām, tajā nav tik skaidras vertikāles,» uz potenciāli vājajām J. Dūklava vietām norāda politologs.
Arī pats A. Brigmanis neslēpj, ka viņu māc bažas par J. Dūklava spējām vadīt partiju, kuras vadībā viņš ar laiku labprāt redzētu premjerministra parlamentāro sekretāru, ZZS valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi. «Bažīgu dara tas, ka mums ir dažāds priekšstats par priekšsēdētāja darbu. Priekšsēdētājam ir jāpārstāv visu biedru un grupu intereses, nevar par zemnieku lietām vien runāt,» saka A. Brigmanis.
Savukārt A. Krauze atgādina, ka partijas priekšsēdētājam ļoti daudz laika jātērē, lai būtu kopā ar partijas biedriem un veidotu dialogu ar partijas partneriem koalīcijā. Viņaprāt, ministram, kas daudz laika pavada komandējumos, laika tam nepietiks.
A. Brigmanis gan pieļauj, ka nekādas pārmaiņas partijas valdē nenotiks, jo no pieciem vēlēšanu apgabaliem LZS lielākā daļa atbalsta viņa kandidatūru. Tas pieredzējušo politiķi vedinājis domāt, ka kāds ir ieinteresēts radīt priekšstatu par iekšējām nesaskaņām partijā.
Partneri novēro
LZP Zaļo un zemnieku savienību veidojošie partneri izveidojušos situāciju komentē nelabprāt. Piemēram, arī A. Lembergs uzskata, ka kāds ieinteresēts radīt ilūziju par neesošām iekšējām problēmām, bet Ventspilij un Latvijai jau šobrīd vienlīdz veiksmīgi sadarbojoties gan ar J. Dūklavu, gan A. Brigmani. «Mēs nevienam nedodam priekšroku, tas ir viņu iekšējais jautājums,» saka A. Lembergs.
Vienlaikus viņš atzīst, ka partijai būtu lietderīgi pārskatīt savu līdzšinējo darba stilu. «Katram var būt kaut kāds redzējums, kas būtu jāpilnveido partijas darbībā, laikā, kad tā ir vadošais politiskais spēks. Ja kādreiz varēja ieņemt nogaidošu pozīciju, tad šobrīd tā var neatbilst politiskajai situācijai un atbildībai,» saka A. Lembergs.
Arī Liepājas partijas līderis Uldis Sesks norobežojas no partneru iekšējām lietām, taču nenoliedz A. Brigmaņa nopelnus ZZS attīstībā. «Brigmanim lielākais pluss ir tas, ka viņš spēj sarunāties un saklausīt dažādus viedokļus. Tieši tā viņš spējis ZZS saturēt kā vienu stipru partiju un virzīties uz priekšu. Dūklavs vēl nav pamēģinājis, nav zināms, gan jau, ka abiem ir labas īpašības un idejas,» saka Liepājas mērs.