Latvijas Darba devēju konfederācijas un citu sociālo partneru bažas par to, ka jaunie grozījumi Nacionālās drošības likumā nesamērīgi iejauksies uzņēmējdarbībā, ieviest realitātē cenšas opozīcija. Pagaidām neveiksmīgi.
Jau vēstīts, ka, reaģējot uz ziņām par valstij nevēlamu personu interesi par Conexus Baltic Grid iegādi, Saeimā tiek virzīti grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas ieviesīs ierobežojumus īpašnieku maiņai tādos uzņēmumos, kurus atzīs par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām.
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumprojekta redakciju par šādu komercsabiedrību varēs atzīt elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū - tie ir Lattelecom, Latvijas Mobilais telefons, Bite un Tele2. Likumprojektu attiecinās arī uz nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību tiks atzīta licenci dabasgāzes pārvadei, glabāšanai un tirdzniecībai saņēmusi komercsabiedrība - Conexus Baltic Grid.
Tāpat šis statuss tiks attiecināts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotāju, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 megavatu vai kuram pieder siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā. Ņemot vērā, ka Latvenergo privatizācija saskaņā ar Enerģētikas likumu nav iespējama, šīs normas aizstāvībā būs vien trīs lielo pilsētu - Rīgas, Liepājas un Daugavpils - infrastruktūra. Pārējās pilsētās siltuma ražotāju jaudas neatbilst kritērijiem.
Saeimai sākot darbu pie šā likuma, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un citi sociālie partneri pauda bažas, ka likuma grozījumi nesamērīgi iejauksies uzņēmējdarbībā. Likumprojekta virzītāja - Ekonomikas ministrija - gan solīja, ka centīsies nepieļaut šādu notikumu attīstības virzienu.
Otrdien likumprojekta autoriem bija iespēja savu solījumu pildīt. Saskaņas un No sirds Latvijai deputāti likumprojektā bija iesnieguši priekšlikumus, kas, piemēram, LDDK bažas padarītu par realitāti.
Piemēram, Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš rosināja ierobežojumus attiecināt arī uz sertificētām lidostām un tādiem uzņēmumiem, kuriem pieder vairāk par 2500 hektāriem zemes. Ņemot vērā Satiksmes ministrijas skaidrojumus, ka starptautisko lidostu Rīga pārrauga citi likumi, kas veic līdzīgas funkcijas, bet atlikušās 15 lidostas nav pamata pakļaut Nacionālās drošības likumam, šos priekšlikumus Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti noraidīja.
«Šā likuma vienīgais mērķis ir nacionālā drošība. Tādēļ ir atrasta tā robeža, kas neietekmēs investīciju vidi,» norādot uz A. Elksniņa priekšlikumu sekām, teica Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.
Savukārt No sirds Latvijai Gunāra Kūtra personā piedāvāja jauno grozījumu kontrolē nodot arī privātās izglītības iestādes un augstskolas, pārtikas pārstrādes un ražošanas komercsabiedrības, kuru gada apgrozījums pārsniedz 25 miljonus eiro, vai trīs Latvijas lielākajās ostās strādājošos uzņēmumus, kuru tirgus daļa konkrētajā darbības jomā attiecīgajā ostā pārsniedz 25%. Arī šos priekšlikumus komisija ar līdzīgiem argumentiem noraidīja.
Tāds pats liktenis piemeklēja arī aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikumu, kas aicināja par stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem atzīt tādus, kas ir stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts. Šādam kritērijam atbilstu vairāk nekā trīs simti uzņēmumu, no kuriem lielākā daļa tirgojas ar medību ieročiem vai gāzes baloniņiem pašaizsardzībai.