Populārs ir viedoklis, ka politiķi starp vēlēšanām nevēlas vai nespēj ieklausīties vēlētājos, pievēršoties to vajadzībām tikai īsi pirms brīža, kad izšķirsies viņu politiskā karjera. Taču kopš 2012. gada likumā paredzētā iespēja ietekmēt likumdošanu ar kolektīvajiem iesniegumiem liecina – vēlētāja vēlmes biežāk tiek ņemtas vērā nekā atzītas par noraidāmām.
Lai paplašinātu iedzīvotāju līdzdalību likumdošanā, Saeima ir paredzējusi, ka ne mazāk kā 10 tūkstoši pilsoņu var vērsties parlamentā ar kolektīvo iesniegumu un šādi piedalīties likumu jaunradē. Kopš attiecīgais likums 2012. gada pavasarī stājās spēkā, Saeimu sasnieguši 23 kolektīvie iesniegumi un tikai astoņi no tiem noraidīti. Pārējos ar lielākām vai mazākām izmaiņām parlaments ir iekļāvis normatīvajos aktos vai sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām turpina strādāt pie to ieviešanas.
Veiksmes stāsti
Pirmais Saeimu sasniegušais kolektīvais iesniegums likumdevēju aicināja likumā nostiprināt normu, kas Saeimas deputāta zvērestu pārkāpušu deputātu varētu sodīt bargāk par tolaik spēkā esošo maksimālo sodu - rājiena izteikšana no Saeimas tribīnes un tā publicēšana Latvijas Vēstnesī.
Gandrīz 14 tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu Saeima pilnībā neatbalstīja, jo tā aicināja par smagākajiem deputāta zvēresta laušanas gadījumiem pat atņemt deputāta mandātu. Saeima pamatoti norādīja, ka mandāta atņemšana jau ir atrunāta (ja deputāts tiek notiesāts kriminālprocesa ietvaros), bet bargākus sodus tomēr noteica.
Pateicoties šim iesniegumam, tagad Saeimas deputātus par zvēresta neievērošanu var sodīt arī, liedzot tam piedalīties līdz pat sešās Saeimas sēdēs. Par katru šādā veidā neapmeklētu sēdi no deputāta algas var atvilkt 20%.
Kaut arī tas prasīja ilgāku laiku, veiksmīgs bijis arī 2013. gada 13,6 tūkstošu parakstītais aicinājums veikt izmaiņas medikamentu kompensēšanas kārtībā, palielinot hepatīta C ārstēšanai nepieciešamo medikamentu kompensāciju no 75% līdz 100% apmērā.
Izceļojot Saeimas, tās komisiju un Veselības ministrijas labirintus, šis priekšlikums 2015. gadā atgriezās parlamentā, kur deputāti, apstiprinot 2016. gada valsts budžetu, cita starpā šiem medikamentiem nostiprināja kompensācijas 100% apmērā.
Lēnām, bet virzās
Pie pilsoniskās sabiedrības uzvarām jau tagad var pieskaitīt arī iniciatīvu, kas aicināja mainīt kārtību, kādā autotransportam jāveic tehniskā apskate. Nedaudz vairāk par 10,5 tūkstošiem pilsoņu pērnā gada augustā aicināja tehnisko apskati par obligātu noteikt reizi divos gados, nevis tā, kā tas ir šobrīd - katru gadu.
Vēlētāju iniciētais likumprojekts gan vēl atrodas tikai izstrādes stadijā, taču Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli jau atbalstījusi priekšlikumu, paredzot, ka jaunām automašīnām tehniskā apskate pirmos četrus gadus būs jāveic reizi divos gados.
Arī citi no 16 Saeimu sasniegušajiem kolektīvajiem iesniegumiem joprojām ir izstrādē vai gaida, kad valdība jau apstiprinātiem mērķiem atradīs nepieciešamos līdzekļus. Piemēram, 10,2 tūkstošu parakstītā iniciatīva, kas pauda cerību, «lai vēzis būtu ārstējama slimība», aicināja izstrādāt programmu onkoloģijas nozarei, piešķirt finansējumu un 2017. gadā sākt tās īstenošanu.
Saskaņā ar Saeimas lēmumu Veselības ministrijai šī programma bija jāizstrādā līdz pērnā gada 1. decembrim. Programmu ar nelielu kavēšanos - ministrija par to paziņoja vien 12. janvārī - izveidoja, bet tā pagaidām nav apstiprināta Ministru kabinetā. Iespējams, tādēļ, ka programmas realizācijai papildus šogad nepieciešami 9,5 miljoni eiro.
Līdzīgā stadijā ir arī 10,7 tūkstošu pilsoņu aicinājums neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli pirmā līmeņa pensijas. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kopā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju līdz 31. decembrim jāizstrādā grozījumi attiecīgajos likumos, lai īstenotu šo principu.
Neveiksmei nolemtie
Neizbēgami līdz Saeimai nonākuši arī tādi priekšlikumi, kuriem tālāka virzība nenobriedušās sabiedrības vai hroniskā naudas trūkuma dēļ nav prognozējama vēl daudzus gadus.
Saeima bez liekām diskusijām noraidīja 10,1 tūkstoša atbalstīto aicinājumu veikt tādus likuma grozījumus, kas paredzētu soda atcelšanu Latvijā par marihuānas audzēšanu, glabāšanu un nēsāšanu nelielā apmērā personiskajām vajadzībām, kā arī par tās smēķēšanu. Latvijas tiesībsargājošajās institūcijās un mediķu vidū spēcīga ir pārliecība, ka marihuāna ir drošs tramplīns, lai tās lietotājs kļūtu atkarīgs, piemēram, no heroīna un nākamajai devai nepieciešamo naudu neizbēgami meklēs, stājoties uz noziedzības ceļa.
Arī 10,2 tūkstošu pērn parakstītais aicinājums bērnudārzos nodrošināt bezmaksas ēdināšanu tik drīz vēl netiks realizēts. Saeimas atbildīgā komisija aizvadītajā nedēļā saņēma Demogrāfisko lietu centra (DLC) informatīvo ziņojumu. Tajā DLC pauž konceptuālu atbalstu šādai iecerei, bet vienlaikus atgādina, ka jau tagad pašvaldību līmenī tiek piedāvātas bezmaksas pusdienas vai tās tiek daļēji subsidētas. Savukārt valsts līmenī svarīgāk ir nodrošināt, lai visiem bērniem no 1,5 gadu vecuma būtu pieejams bērnudārzs. Tikai pēc tam var sākt domāt par valsts finansētām pusdienām.
***
Saeimas noraidītie kolektīvie priekšlikumi
Vēlmes Parakstu skaits
Saglabāt latu kā Latvijas valūtu 10 247
Ļaut vēlēšanās balsot internetā 10 845
Aizliegt kažokzvēru audzēšanu 10 654
Samazināt PVN likmi apkurei 10 019
Dekriminalizēt marihuānu 10 120
Atcelt pulksteņa laika pāreju 10 540
Sākotnēji iecerētā veidolā atjaunot 1930. gados plānoto Rīgas uzvaras laukumu 12 199
Bezmaksas bērnu ēdināšana bērnudārzos 10 213
Avots: Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija