Vācijas sociāldemokrāti (SPD) svētdien ārkārtas kongresā par jauno partijas līderi ievēlējuši Martinu Šulcu, oficiāli apstiprinot viņa kandidatūru uz kanclera amatu.
Šulca kandidatūra bija vienīgā, un tā tika atbalstīta vienbalsīgi. Tādējādi viņš kļuvis par pirmo SPD priekšsēdētāja amata kandidātu pēckara periodā, kas partijas līdera vēlēšanās ieguvis 100% balsu.
"Domāju, ka šis rezultāts ir pirmais solis kanclera amata atkarošanai," pēc balsojuma paziņoja starojošais Šulcs.
Savā runā pirms balsojuma, jaunais SPD līderis uzsvēra sociālos jautājumus, norādot, ka partijas atgriešanās tiem devusi jaunu enerģiju ierindas biedriem, kas atspoguļojas arī aptauju rezultātos.
"SPD ir atgriezusies, un tās ir labas ziņas cilvēkiem Vācijā un Eiropā," paziņoja Šulcs. "Ja mēs nenodrošināsim sociālo taisnīgumu, to nedarīs neviens cits."
Gan Šulcs, gan citi runātāji kongresā atkārtoti pieminēja arodbiedrības, kas bijušas tradicionālā sociāldemokrātu atbalsta bāze, taču jaunais partijas līderis sparīgi uzsvēra arī atbalstu Eiropas Savienībai (ES).
"Tie, kas vēlas atbrīvoties no šī bloka, manī atradīs enerģisku oponentu," norādīja Šulcs. "Ikviens, kas domā, ka iespējams atdalīt nacionālās intereses no Eiropas, izmet atkritumos Vācijas nākotni."
Viņš savā runā netaupīja arī jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, norādot, ka tādām vēlēšanām, kādas notikušas Savienotajās Valstīs un kurās tik lielu lomu spēlējušas "viltus ziņas" un "veselu iedzīvotāju grupu nomelnošana", Vācijā neesot vieta.
Šulcs arī uzsvēra, ka SPD līderis “var ieņemt nepārprotami negatīvu nostāju” pret ASV un slavināja kādreizējo partijas vadītāju un kancleru Gerhardu Šrēderu par atteikšanos atbalstīt 2003.gada iebrukumu Irākā.
Neminot tieši pašreizējo kancleri Angelu Merkeli, Šulcs kritizēja viņas vadītos kristīgos demokrātus (CDU) un to Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU) - par vēlmi pazemināt nodokļus, palielināt aizsardzības izdevumus un apcirpt sociālos tēriņus.
No savas puses viņš solīja palielināt bezdarbnieku pabalstus un paplašināt bezdarbnieku apmācību.
Savā runā Šulcs vērsās arī pret eiroskeptiķiem un to partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD), pielīdzinot tās popularitātes pieaugumu nacionālsociālistu panākumiem Veimāras Republikas laikā.
"AfD izmanto retoriku, kas līdzinās pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem," norādīja jaunais SPD līderis. "Mēs, Vācijā, zinām, pie kā tas noved. Vai tādai būtu jābūt alternatīva Vācijai? Nē! Tas ir Vācijas Federatīvās Republikas apkaunojums."
Par Šulca kandidatūru SPD līderi negaidīti vienojās janvārī, kad no kandidēšanas atteicās partijas ilggadējais priekšsēdētājs Zigmārs Gabriēls. Kopš tā laika SPD popularitāte aptaujās strauji augusi, sasniedzot pēdējā desmitgadē nepieredzētu līmeni.
Eksperti uzskata, ka partijas popularitātei par labu nācis apstāklis, ka Šulcs zināmā mērā ir jauna seja uz Vācijas iekšpolitiskās skatuves, jo 61 gadu vecais politiķis ilgstoši bijis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bet līdz pagājušā gada nogalei viņš ieņēma EP prezidenta amatu.
SPD ģenerālsekretāre Katarīna Bālija pirms svētdienas kongresa pavēstīja, ka kopš gada sākuma partijas rindām pievienojušies 13 000 jaunu biedru.
Tomēr svētdienas kongresā netika apstiprināta SPD priekšvēlēšanu programma, par kuru tiks spriests nākamajā, jūnijā gaidāmajā kongresā.