Kariņš: Vācija nevēlas vadīt Eiropu

© Inga Nestere/ f64 photo agency

Ir pamats uzskatīt, ka Vācija jau patlaban ir tā, kas vada procesus Eiropas Savienībā (ES), taču problēma iezīmējas apstāklī, ka tā, visticamāk, nevēlas to darīt, lūgts komentēt Eiropas turpmāko nākotni pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, intervijā aģentūrai LETA teica Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Viņš sacīja, ka, raugoties no Latvijas viedokļa, Lielbritānijas izstāšanās no ES nekādā ziņā nav vēlama.

"ASV tagad ir prezidents, kurš, raugoties uz Eiropu, saka - tieciet paši ar sevi galā. Mēs jau saprotam, ka tas nāks par sliktu pašiem amerikāņiem. Ja viņi pasaulē neuztur kārtību, un viņi pašlaik ir vienīgie, kas to spēj arī darīt, viņi būs cietēji, par spīti dažādiem viedokļiem. ES pašlaik ir radusies zināma neskaidrība. ES jau ilgstoši vada Vācija, lai arī tiek runāts par Francijas un Vācijas tandēmu. Kad sākās notikumi Ukrainā, Vācijas kanclere Angela Merkele, kā es to saprotu, paņēma "aiz čupra" Francijas prezidentu Fransuā Olandu, lai viņš arī būtu blakus un lai neviens neteiktu, ka Vācija mēģina risināt visu viena pati," skaidroja Kariņš.

Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka Vācija jau patlaban ir tā, kas visu vada, taču problēma iezīmējas apstāklī, ka Vācija, visticamāk, nevēlas to darīt, atzīmēja Kariņš.

"Runājot par Vāciju, ir jāatceras tās vēsture. Vācija izraisīja divus pasaules karus. Viņi to ļoti labi apzinās, jo tas ir regulāri atgādināts. Viņi nevēlas būt pārāk spēcīgi, jo nedaudz baidās pat no savas ēnas. Mums būtu izdevīga spēcīga Vācijas loma, jo tā spēj noturēt Krieviju, Franciju un pie reizes vēl vienoties ar Lielbritāniju. Bet Vācija tam līdz galam nav gatava. Ekonomiskajai varai nepieciešama diplomātiskā vara, savukārt tai nepieciešama militārā vara. Vācijai ekonomiskā vara ir, diplomātiskā vara ir daļēja, bet militārās varas nav. Vācija tās militāro spēku speciāli atstājusi pabērna lomā," norādīja Kariņš.

Politika

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais