Abas Apvienotās Karalistes parlamenta palātas apstiprinājušas likumu par Brexit, un, līdzko to būs parakstījusi karaliene Elizabete II, premjere Terēza Meja varēs oficiāli informēt Eiropas Savienību par to, ka briti, pamatojoties uz Lisabonas līguma 50. panta nosacījumiem, uzsāk izstāšanās procesu.
Konkrētu datumu, kad sāksies, maksimums, divus gadus ilgais Brexit process, T. Meja nav minējusi, taču viņas preses sekretārs atgādinājis, ka to solīts izdarīt līdz marta beigām un šajā ziņā nekas nav mainījies.
Vakar T. Meja parlamenta apakšnamā, kā jau regulāri otrdienās, atbildēja uz deputātu jautājumiem, un, lai gan šīs tikšanās oficiālā tēma bija pagājušonedēļ notikušais ES samits, saruna ik pa brīdim atgriezās pie Brexit jautājuma, vēsta BBC. Premjere paziņoja, ka «jau tuvākajās dienās» likums, ko pirmdien akceptēja gan apakšnams, gan Lordu palāta, tiks apstiprināts Bakingemas pilī (tas varēja notikt jau otrdienas vakarā), un pēc tam T. Meja vēlreiz uzstāsies parlamentā. Cik noprotams, viņa gatavojas deputātus informēt par Briselei nosūtāmā oficiālā vēstījuma saturu. Tomēr britu mediji prognozē, kas tas notiks nevis tūdaļ, bet marta pēdējā nedēļā, jau pēc 25. martā paredzēta ES samita, kurā svinīgi tiks atzīmēta 60. gadadiena kopš Romas līguma parakstīšanas. «Pēc tam, kad ES saņems oficiālu vēstuli ar britu valdības lēmumu, pārējo 27 ES valstu līderi aptuveni 48 stundu laikā varētu nākt klajā ar pirmajiem priekšlikumiem par sarunu gaitu, taču pašas sarunas diez vai tiks uzsāktas agrāk kā pēc pāris mēnešiem, jo abām pusēm būs nepieciešams laiks, lai formulētu savu stratēģiju,» prognozē AFP. Īrijas premjers Enda Kenijs izteicies, ka 6. aprīlī varētu notikt ES līderu sanāksme par Brexit jautājumu, tomēr jāatgādina - E. Kenijs uzskatīja, ka oficiālais Londonas paziņojums par izstāšanos izskanēs jau 15. martā, tātad šodien.
Kā jau bija prognozēts, T. Mejas valdībai izdevies aizstāvēt ļoti īso likumu, kas tai dod pietiekami lielas manevra iespējas gaidāmo sarunu laikā. Pēc tam, kad apakšnams noraidīja Lordu palātas veiktos labojumus, kas attiecās uz vienpusēju tiesisko garantiju piešķiršanu Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem citu ES valstu pilsoņiem, kā arī parlamenta tiesībām akceptēt vai neakceptēt ar ES panākto vienošanos, pret šo labojumu atkārtotu iekļaušanu likuma tekstā pirmdienas vakarā nobalsoja arī vairākums Lordu palātas locekļu. Līdz ar to T. Mejas valdība guvusi kaut nelielu, tomēr svarīgu uzvaru.
«Pašlaik mēs atrodamies uz mūsu valstij pašu svarīgāko sarunu sliekšņa,» uzsvēris Brexit lietu ministrs Deivids Deiviss.
T. Meja kā allaž izvairījusies runāt par gaidāmo sarunu stratēģiju, tā vietā parlamentāriešiem vakar atkal un atkal atkārtojot, ka «valdība centīsies panākt valstij pašu izdevīgāko darījumu». Tajā pašā laikā viņa atzinusi, ka runa ir par tā saukto stingro Brexit, respektīvi, Apvienotās Karalistes aiziešanu no Eiropas vienotā tirgus, jo pretējā gadījumā britiem nāktos piekrist brīvajai pilsoņu un darbaspēka kustībai, kas savukārt izstāšanos no ES padara bezjēdzīgu. «Mejas vēlmju saraksts ir gana garš - brīvās tirdzniecības līgums, sadarbība drošības jomā, kontroles atgūšana pār imigrāciju un britu likumu dominēšana,» raksta Reuters. Ko no tā visa izdosies panākt sarunās, pašlaik prognozēt ir bezjēdzīgi, taču nav noliedzams, ka ne tikai Briseles, bet arī daudzu citu ES valstu galvaspilsētu varas gaiteņos dominē noskaņojums - briti ir jāsoda pēc iespējas stingrāk, lai viņu piemēram neiedomātos sekot vēl kāda savienības dalībvalsts.
Eiropas Reformu centra (CER) direktors Čārlzs Grānts uzsver, ka līdz šim nav piepildījušās Brexit pretinieku prognozes par strauju britu ekonomikas lejupslīdi pēc referenduma, taču, ekonomiskajai situācijai pēkšņi mainoties, attiecīgi var mainīties arī sabiedrības noskaņojums. Pēc viņa teiktā, pašlaik vairums britu patiešām piekrīt T. Mejas mantrai, ka «Brexit nozīmē Brexit», un viņai vēl nav nācies saskarties ar īstu opozīciju, taču šādu notikumu attīstību tomēr nevar izslēgt. Savukārt Karalienes Mērijas universitātes politologs Tims Beils atgādina, ka arī konservatīvo rindās ir gana daudz Brexit pretinieku, kuri pagaidām klusē, gan tādēļ, lai viņus neapvainotu tautas vairākuma gribas ignorēšanā, gan tāpēc, ka viņus «iebiedējuši eiroskeptiskie mediji». Taču, pēc viņa domām, šķelšanās partijas rindās ir pavisam reāla. Nedrīkst aizmirst arī par Skotijas un Ziemeļīrijas faktoru. Abās šajās Apvienotās Karalistes sastāvdaļās tika pārliecinoši atbalstīta palikšana ES sastāvā, un šonedēļ Skotijas valdības vadītāja Nikola Stērdžena paziņoja par vēlmi 2018. gada rudenī vai 2019. gada pavasarī (kad Brexit aprises iezīmēsies skaidrāk) rīkot vēl vienu referendumu par Skotijas neatkarību. T. Meja, atgādinot par tā saukto Barozu doktrīnu, kas pieņemta Spānijas ietekmē, gan uzsvērusi, ka, pat izstājoties no Apvienotās Karalistes, Skotija (vai Ziemeļīrija, kur īru republikāņi no Sinn Fein arī sākuši runāt par līdzīgu referendumu) nevarēs automātiski palikt ES sastāvā un būs spiesta iziet visu garu iestāšanos procesu. Taču vienlaikus pastāv bažas, ka Brisele, vēloties sodīt Londonu par izstāšanos, varētu apsolīt skotiem un ziemeļīriem dalību ES.