Saeima nodrošinās pret dārgām kļūdām iepirkumos
Fakts, ka liktenīgas kļūdas dēļ jaunajā Saeimas ēkā plānotās īpašās lietvedības telpas šiem mērķiem nav izmantojamas, iniciējis izmaiņas Saeimas administrācijā. Ir izveidots jauns amats – administrācijas juridiskais direktors. Atbildīgos par pieļauto kļūdu turpina noskaidrot Drošības policija.
Sākotnēji paredzēts veikt atsevišķas izmaiņas administrācijas struktūrā, kas galvenokārt saistītas ar juridiskā atbalsta funkcijas stiprināšanu. Ceturtdien pieņemtais lēmums paredz izveidot administrācijas juridiskā direktora amatu. Tā pārraudzībā būs Juridiskā atbalsta nodaļa, Publisko iepirkumu nodaļa un Personāla nodaļa. Šā amata pienākumos būs iekšējo normatīvo aktu juridiskā izvērtēšana un aktualizēšana, kā arī iepirkuma procesa pilnveidošana.
Karina Pētersone, kas līdz 1. martam bija Saeimas ģenerālsekretāre, skaidro, ka šāda amata nepieciešamību izgaismojušas pieļautās kļūdas Saeimas slepenās telpas būvniecībā. «Mums ir ļoti spēcīgs Juridiskais birojs, bet tas vairāk nodarbojas ar komisijās izskatāmajiem likumprojektiem,» skaidrojot jaunā amata nepieciešamību, saka K. Pētersone.
Jautāta, vai Saeimas kancelejas vadītāja Māra Steina bažas par vērienīgām un nepamatotām reformām, ar kurām viņš dalījās Neatkarīgās 27. februāra izdevumā, ir pamatotas, viņa atbildēja noraidoši. Turklāt M. Steina pakļautībā esošās Saeimas administrācijas nodaļas šai mazajai reformai netiks pakļautas.
M. Steins, kurš konfliktē ar Saeimas prezidijiem jau vairākus gadus, paudis viedokli, ka atbildība par neizdarībām celtniecības procesā gulstas uz Saeimas prezidiju, nevis administrācijas darbiniekiem, taču šādam viedoklim nepiekrīt ne K. Pētersone, ne prezidijā strādājošais Andrejs Klementjevs. «Vērtējot, kurš ir atbildīgs par pieļautajām kļūdām, pirmām kārtām būtu jāskatās bijušā Saeimas Drošības dienesta vadītāja Jāņa Gulīša virzienā,» saka K. Pētersone.
Pagaidām par nebūšanām, kas pieļautas, nepildot prezidija lēmumus, disciplināri sodītas ir četras Saeimas amatpersonas - iepirkumu nodaļas vadītāja, tās vietniece un divi juriskonsulti. Skandāla kontekstā atlūgumu iesniedzis Saeimas administratīvās vadības izpilddirektors Valdis Ziemelis, kurš bijis atbildīgs par būvniecības pakalpojuma iepirkumu veikšanu. Neoficiāla informācija liecina, ka līdz ar J. Gulīti Drošības policijas izmeklētajā kriminālprocesā atbildība varētu gulties arī uz viņu. Pretēji M. Steina paustajam uz Saeimas prezidiju atbildība par iepirkumā pieļautajām kļūdām negulšoties.
«Tā ir Saeimas saimnieciskā darbība. Politiski prezidijs uzrauga visu, kas notiek parlamentā - no caurlaižu biroja līdz Saeimas sēdēm, bet konkursus un iepirkumus organizē un pretendentus izskata Saeimas administrācija. Deputāti nepiedalās neviena iepirkuma izvēlē. Saeimas saimniecisko darbību mēs padziļināti apspriežam tikai vienu reizi gadā, kad veidojam budžetu,» pārliecināts ir A. Klementjevs, kurš no Saeimas prezidija bija izraudzīts par atbildīgo būvdarbos jaunajā Saeimas ēkā.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar Saeimas prezidija ieceri Nacionālās drošības komisijas sēdēm vajadzētu notikt jaunās ēkas cokola stāvā. Tomēr pēc atklātajiem pārkāpumiem ir skaidrs, ka tagad šajās telpas apspriest valsts noslēpumu ir kategoriski aizliegts.
Saeima jauno ēku Jēkaba ielā 6/8 iegādājās par 2,5 miljoniem eiro un ieguldīja vēl piecus miljonus eiro restaurācijā. Projekta autori bija Arhis Arhitekti, būvnieks - Velve, apakšuzņēmēji - Re&Re, elektrību un vājstrāvas ievilka uzņēmums Moduls, par mehāniskajām sistēmām atbildēja kompānija Lafivents, bet stiklotās konstrukcijas lika Alumax group.
Četriem no sešiem būvniecībā iesaistītajiem - arhitektu birojam, būvniekam, Moduls un Alumax group - nebija Satversmes aizsardzības biroja izsniegta industriālās drošības sertifikāta, kas apliecina komersanta spēju nodrošināt sevišķi slepenas un slepenas informācijas aizsardzību. Tas arī nozīmē, ka šāda prasība nebija iekļauta Saeimas rīkotā konkursa nolikumā.
***
Viedoklis
Andrejs Klementjevs, Saeimas prezidija sekretārs:
- Saeimas prezidijs uzrauga visu, kas notiek parlamentā - no caurlaižu biroja līdz Saeimas sēdēm, bet konkursus un iepirkumus organizē un pretendentus izskata Saeimas administrācija. Deputāti nepiedalās neviena iepirkuma izvēlē.