ZZS nodokļu reformas sagaida uzmanīgi

Finanšu ministrija nākusi klajā ar savu piedāvājumu izmaiņām nodokļu sistēmā, kas cita starpā paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un reinvestētās peļņas atbrīvošanu no nodokļiem. Valdības sociālie partneri jau pauduši konceptuālu atbalstu šiem ierosinājumiem, taču Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un pašvaldības jaunās iniciatīvas vērtē uzmanīgi.

Viens no sarežģītākajiem posmiem nodokļu reformas iedzīvināšanā varētu būt Finanšu ministrijas iecerētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana par trīs procentpunktiem - no 23% uz 20%.

Satraukumu par šo ieceri pauž Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis, kurš atgādina, ka 80% no iekasētā iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa (IIN) tiek novirzīti tās pašvaldības budžetā, kurā nodokļu maksātājs deklarējis savu dzīvesvietu. Samazinot IIN likmi, saruktu arī pašvaldību ieņēmumi.

Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā finanšu ministre Dana ReiznieceOzola sola, ka ieņēmumu samazinājumu valdība pašvaldībām kompensēšot. Tādēļ pašvaldībām nav jāsatraucas, jo vairāk tādēļ, ka līdzīgus mehānismus valdība izstrādājusi arī iepriekš. «Valdība nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta,» mierināja ministre.

ZZS ir pašvaldībās pārstāvētākais politiskais spēks, tādēļ ministres pārstāvētās ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš vienlaikus ir arī ZZS veidojošās Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, pagaidām neredz pamatu optimismam par ministres solījumiem.

«Šis piedāvājums ir kā grāmata, kas jāizlasa. Pirmajā tās daļā lasām par nodokļiem, bet otrajā, ka kāds uz tā rēķina cieš. Lai šis piedāvājums būtu pilnīgs, mēs gaidām ļoti nopietnu Finanšu ministrijas piedāvājumu pašvaldībām. Pagaidām šāda piedāvājuma nav,» saka politiķis un, uzsverot pašvaldību nozīmi, atgādina, ka tieši tās pēdējās krīzes gados spējušas saviem iedzīvotājiem sniegt palīdzību, kad to nespēja valdība.

Tiesa, IIN samazinājums neattieksies uz visiem. Ja persona gada laikā pelna vairāk nekā 45 tūkstošus eiro, tās ieņēmumiem tiks piemērota līdzšinēja IIN likme - 23%. Daļēji šādā veidā Finanšu ministrija atsakās no iecerētā solidaritātes nodokļa, kas paģērētu, ka personām ar lielākiem ienākumiem būs jāmaksā lielāki nodokļi.

FM piedāvājums paredz arī noteikt diferencēto neapliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro.

Proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.

FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sadalītajai peļņai līdzšinējo 10% vietā. Taču reinvestētajai peļņai nodoklis netiks piemērots.

Kopumā Saeimas koalīcijas partijas šos piedāvājumus konceptuāli atbalsta, taču sola padziļinātas diskusijas par dažādiem reformu aspektiem. Līdzīga reakcija ir arī opozīcijai, kas konceptuāli atbalsta nodokļu samazināšanu un citas Finanšu ministrijas ieceres, taču vēlas gūt padziļinātu skaidrību par to ieviešanu un piemērošanu.

Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars norāda, ka viņam nav skaidrs, piemēram, kā ar nodokļiem tiks aplikta uzņēmumu sadalītā peļņa - vai tai tiks piemērots gan UIN, gan IIN, kad nauda nonāks pie uzņēmuma īpašnieka, vai tikai UIN.

Tikmēr Latvijas Darba devēju asociācija, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība paudusi atbalstu Finanšu ministrijas iecerēm un cer, ka to attīstīšanā līdzšinējais dialogs ar ministriju netiks pārtraukts.