Apvienotās Karalistes Lordu palāta vakar atsākusi vētīt likumprojektu, kas ļaus premjerei Terēzai Mejai oficiāli uzsākt izstāšanās procesu no Eiropas Savienības. Pretēji valdības aicinājumam lordi plāno pavisam īsajā likumprojektā veikt būtiskus labojumus, garantējot citu ES valstu pilsoņiem tiesības palikt Apvienotajā Karalistē un nosakot, ka izšķirošais lēmums par Brexit nosacījumiem pieņemams parlamentā.
Ja tā patiešām notiks, dokuments atgriezīsies parlamenta apakšpalātā, kur labojumi, visticamāk, tiks atcelti, taču vēlāk tas atkal būs jāsūta izskatīšanai lordiem, un var sākties nebeidzama procedūra, kas liegs T. Mejai līdz 31. martam paziņot par Lisabonas līguma 50. panta aktivizēšanu un Brexit uzsākšanu.
AFP atgādina, ka, balstoties uz pagājušā gada 23. jūnijā notikušā referenduma rezultātiem, T. Mejas valdība uzskatīja, ka tai jau ir dotas pilnvaras oficiāli informēt ES par izstāšanās procesa uzsākšanu jebkurā tam piemērotā brīdī. Par to jau rudenī tika izvēlēts šā gada pavasaris, un saskaņā ar Lisabonas līgumu sarunām par Brexit nosacījumiem jābeidzas divu gadu laikā. Tomēr pagājušā gada nogalē Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa nosprieda, ka Brexit uzsākšanai nepieciešams arī parlamenta atbalsts. T. Mejas valdība sagatavoja maksimāli īsu (137 vārdu) likumprojektu, ko februārī bez lielām pūlēm izdevās apstiprināt parlamenta apakšnamā - par to nobalsoja 494 deputāti, bet pret bija tikai 122. Taču, lai dokuments nonāktu parakstīšanai uz karalienes Elizabetes II galda, nepieciešams, lai to atbalstītu arī Lordu palāta, un šeit var rasties grūtības. Atšķirībā no vēlētās parlamenta apakšpalātas, kurā konservatīvajiem ir vairākums, Lordu palātā spēku samērs ir par labu opozīcijai - T. Mejas partijas biedri ir tikai 252 no vairāk nekā 800 pēriem.
Turklāt daļa no viņiem ar bijušo vicepremjeru Maiklu Hezeltainu priekšgalā jau paziņojuši, ka atbalstīs atsevišķu leiboristu un liberāldemokrātu prasības pēc labojumiem likumprojektā, neraugoties uz to, ka valdība mudinājusi lordus iztikt bez laika vilcināšanas un negrozīt likumprojektu, kas atstāj valdībai pietiekami daudz manevra iespēju Brexit sarunu laikā. Arī virkne vēlēto britu parlamentāriešu uzskata, ka Lordu palātai, kuras locekļi tiek iecelti, būtu vienkārši formāli jāatbalsta steidzamais likumprojekts, bet kuluāros klīst runas, ka iespītēšanās šoreiz patiešām var novest pie tā, par ko tiek runāts gadiem ilgi - pati Lordu palātas pastāvēšana ir atavisms, un pienācis pēdējais laiks reformēt parlamentāro sistēmu, atsakoties no dižciltīgo palātas.
Taču Lordu palātas locekļi nevēlas piekrist viņiem atvēlētajai simboliskajai lomai. «Gadījumos, ja mums šķiet, ka apakšnamā kāds likumprojekts pieņemts pārāk sasteigti, mūsu pienākums ir labot tā kļūdas un nosūtīt atkārtotai izskatīšanai. Mums likumi ir jāskata rūpīgi, nevis vienkārši tie jāapstiprina,» sarunā ar Bloomberg skaidrojis Ross Altmans, kurš augšpalātā pārstāv dumpīgi noskaņoto konservatīvo daļu. Lai gan debates par formulējumiem var ieilgt līdz pat nedēļas beigām, divu galveno labojumu idejas jau ir izkristalizējušās. Pirmais no labojumiem paredz sniegt garantijas visiem Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem citu ES valstu pilsoņiem (lēš, ka kopā to ir aptuveni 3,6 miljoni), ka arī pēc Brexit viņi varēs netraucēti turpināt dzīvot valstī, faktiski saglabājot līdzšinējo statusu. Liberāldemokrātu līderis Lordu palātā Diks Ņūbijs sarunā ar The Guardian uzsvēris - neesot pieļaujams, ka šie cilvēki «kļūst par ķīlniekiem» un viņu liktenis tiek izmantots kā trumpis sarunās par izstāšanās nosacījumiem. Tomēr T. Mejas valdība kategoriski iebilst pret šādu vienpusēju soli, uzskatot, ka tiem ES pilsoņiem, kuri to vēlēsies, protams, būs iespēja palikt Apvienotajā Karalistē, taču apmaiņā pret to tiks garantētas palikušajās ES valstīs dzīvojošo britu pilsoņu (aptuveni 1,2 miljoni cilvēku) tiesības un statuss. Valdības loģika ir saprotama - ja tā vienpusējā kārtā jau būs pasludinājusi citu ES valstu pilsoņu tiesības, lai aizstāvētu savu pilsoņu tiesības Eiropā, var nākties piekāpties kādā citā jautājumā. Tādēļ nav pārsteidzošs iekšlietu ministres Amberas Radas paziņojums televīzijas kompānijai ITV, ka valdība šim labojumam nepiekritīs nekādā gadījumā.
Otrs labojums attiecas uz tālāku nākotni - visticamāk, 2019. gada pavasarī, kad sarunām par Brexit vajadzētu būs noslēgtām. M. Hezeltains avīzē Mail On Sunday publicētā viedokļrakstā uzsver, ka parlamentāriešiem ir jābūt tiesībām apstiprināt vai noraidīt galīgo vienošanos, kas tiks panākta sarunās starp Apvienotās Karalistes valdību un Eiropas Komisiju - kaut vai tā iemesla dēļ, ka šādas tiesības ir visu atlikušo 27 ES dalībvalstu parlamentiem. Principā tas būtu loģiski, tomēr T. Mejas valdību, kas no sākta gala atkārtojusi, ka «Brexit nozīmē Brexit», nevar nemulsināt kāds zīmīgs teikums M. Hezeltaina rakstā: «Ja divu gadu ilgušo sarunu laikā sabiedriskā doma mainās par sliktu Brexit, parlamentam ir jābūt tiesībām to ņemt vērā, piemēram, izsludinot vēlēšanas, vēl vienu referendumu vai atsakoties no izstāšanās.» Citiem vārdiem sakot, opozīcija ar šo labojumu cer radīt juridisku spraugu, kas varētu ļaut pašai Apvienotajai Karalistei atteikties no Brexit, un arī tas valdībai, protams, nav pieņemami.
T. Mejas valdība uzstāj, ka Brexit sarunu procesā tai nepieciešamas maksimāli lielas manevra iespējas un elastība. «Sarunās ar 27 citām valdībām mums ir jāpanāk Apvienotajai Karalistei labākā vienošanās. Šajā situācijā kādas apņemšanās, kas jau noteiktas likumdošanas ceļā, nav tā pareizākā taktika,» sarunā ar BBC norādījis kabineta ministrs Deivids Lidingstons. Viņš, tāpat kā citi valdības locekļi, paudis cerību, ka Lordu palāta izpratīs situāciju un apstiprinās likumprojektu bez labojumiem. Tajā pašā laikā Bloomberg rīcībā esošā informācija liecina, ka valdība rēķinās ar iespējamiem sarežģījumiem, un konservatīvo deputāti parlamenta apakšnamā jau brīdināti, ka no 13. marta viņiem jābūt gataviem jaunam balsojumam.