ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas vadošo amatpersonu vizīte Meksikā nav atrisinājusi domstarpības starp abām valstīm. Jaunais ASV līderis joprojām ir apņēmības pilns pēc iespējas ātrāk uzsākt žoga celtniecību uz abu valstu robežas, turklāt nav zaudējis cerību, ka par to tādā vai citādā veidā nāksies samaksāt Meksikai, piemēram, uzliekot muitas tarifus no Meksikas importētajām precēm.
Savukārt Meksikas amatpersonas pagājušās nedēļas nogalē draudējušas ar simetriskiem atbildes pasākumiem, kā arī paudušas sašutumu par D. Trampa administrācijas vēlmi uz Meksiku izraidīt tos citu valstu pilsoņus, kuri ASV nelegāli ieceļojuši caur šo valsti.
Ja ASV valsts sekretāra Reksa Tilersona un iekšējās drošības sekretāra Džona Kellija mērķis, viesojoties Mehiko, bija spriedzes mazināšana starp abām valstīm, tad tas nav sasniegts, norāda AP. Oficiālajā brīfingā, kas notika pēc amerikāņu amatpersonu tikšanās ar Meksikas prezidentu Enriki Penu Njeto, par domstarpībām gan netika runāts, taču tas izskaidrojams vien ar diplomātiskās pieklājības ievērošanu. Problēmas nekur nav pazudušas un ar katru dienu turpina samilzt, jo D. Tramps no saviem priekšvēlēšanu solījumiem atkāpties negrasās.
Piektdien, uzstājoties konservatīvo konferencē, D. Tramps paziņoja, ka robežžoga celtniecība sāksies «ļoti drīz» un šis projekts virzoties uz priekšu, krietni apsteidzot termiņu. Savukārt ASV Muitas un robežapsardzes pārvalde pavēstījusi, ka, pildot D. Trampa 25. janvārī parakstīto rīkojumu, jau marta pirmajā nedēļā izsludinās aptuvenos būvniecības konkursa noteikumus, bet aprīļa vidū plāno sākt slēgt līgumus ar kompānijām, kurām būs jābūvē robežžogs. Tiesa, pagaidām nav skaidrs nedz tas, kad šī projekta finansēšanu varētu sākt apspriest Kongress, nedz tas, vai D. Trampa administrācijai izdosies pārliecināt kongresmeņus par projekta finansēšanu. Vēl vairāk, kā norāda
Reuters, aplēses par to, cik lielu summu varētu izmaksāt šis žogs, kura lietderību daudzi apšauba, ievērojami atšķiras - pats D. Tramps runājis par 12 miljardiem dolāru, republikāņu kongresmeņi pieminējuši 15 miljardu dolāru, iekšējās drošības ministrijas sagatavotajā konfidenciālajā dokumentā esot atsauce uz 21 miljardu dolāru, bet D. Trampa kritiķi no liberāļu aprindām sarēķinājuši, ka vairāk nekā 3200 kilometru garās ASV un Meksikas robežas nocietināšana izmaksās pat 38 miljardus dolāru.
ASV prezidents gan allaž uzsvēris, ka amerikāņu nodokļu maksātājiem par šiem izdevumiem nav jāuztraucas, jo viņš atradīšot veidu, kā piespiest Meksiku samaksāt par žoga celtniecību. Pēc tam, kad kļuvis skaidrs, ka labprātīgi Meksikas varasiestādes šos izdevumus neuzņemsies, D. Trampa administrācijas pārstāvji likuši saprast, ka tiks meklēti citi ceļi - piemēram, apliekot ar muitas nodevām no Meksikas importētās preces, pārskatot Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA) vai liedzot Meksikai iepriekš apstiprināto finansiālo palīdzību drošības jomā.
Meksikas ārlietu ministrs Luiss Videgarajs intervijā Radio Formula paziņojis, ka gadījumā, ja «šie retoriskie draudi sāks pārvērsties realitātē», Meksikas valdība nesēdēs, rokas klēpī salikusi, bet atbildēs ar adekvātiem pasākumiem. «Mēs negrasāmies uzlikt nodokļus visam importam, kas tiek ievests no ASV, jo šāds solis negatīvi ietekmēs meksikāņu patērētājus, taču izlases kārtībā varētu ieviest muitas nodokļus,» sacījis ministrs. No viņa teiktā izriet, ka Meksikas valdībā šādi atbildes soļi jau ir apspriesti, jo ministrs pat precizējis, ka vissāpīgāk šāds Mehiko solis skars Aiovas, Teksasas un Viskonsīnas štatu eksportētājus.
Savukārt iekšlietu ministrs Angels Ozorio Čongs uzsvēris, ka Meksiku nebiedējot ASV finansiālās palīdzības zaudēšana, jo savas drošības problēmas valsts pašlaik spējot atrisināt pašas spēkiem. Viņš atgādinājis, ka lielāko daļu finansiālās palīdzības Meksika saņem 2008. gadā uzsāktās programmas Plan Merida ietvaros, taču no piešķirtajiem 2,6 miljardiem dolāru Meksika jau saņēmusi vairāk nekā 1,6 miljardus, un, pat apturot šos maksājumus, ASV ne tuvu nespēs kompensēt drošības žoga būvi. Ministrs arī uzsvēris, ka Meksikai kategoriski nav pieņemama D. Trampa ideja uz šo valsti izsūtīt citu Latīņamerikas valstu pilsoņus, kuri nelegāli iekļuvuši ASV caur Meksiku. «Nekādas viņu uzturēšanās vai filtrācijas nometnes mēs šeit negrasāmies ierīkot,» sacījis A. Ozorio Čongs, piebilstot, ka bez Meksikas valdības piekrišanas šos nelegāļus uz Meksiku pārvietot nebūs iespējams.