Politiskajai cīņai pieteicies jauns spēks

SPĒKI NOVĒRTĒTI. Māris Graudiņš (no kreisās) un Ansis Dobelis nelolo veltas cerības par satriecoši labiem rezultātiem pašvaldību vēlēšanās Rīgā, taču Jūrmalā un citās reģionu pilsētās viņi jūtoties pietiekami spēcīgi, lai mestu izaicinājumu jau esošajiem mēriem © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, lai startētu cīņā pēc mandāta kādā pašvaldībā, politiskajai organizācijai nav noteikts vecuma minimums.

Tādēļ, tuvojoties šā gada politiskajai lielizrādei, piesakās aizvien jauni censoņi. Aizvadītajā nedēļas nogalē sevi pieteica jaunākie no varas tīkotājiem - Progresīvie.

Kā pirmie no jaunpienācējiem sevi cīņai par vietu pašvaldībās šogad pieteica Jaunās konservatīvās partijas biedri. To, viļoties Nacionālajā apvienībā un esošajās politiskajās partijās kopumā, dibinājis bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kuram politisko norišu vērotāji spožu politisko karjeru neprognozēja. Situācija mainījās, kad par pievienošanos konservatīvajiem paziņoja bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs. Tas radīja stabilu fonu versijai, ka konservatīvajos iestāsies arī bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, bet viņas personībai politologi un aktīvie politiķi piedēvē pietiekami jaudīgu vilkmi, lai viņas vadībā konservatīvie pamatīgi saduļķotu politdīķa ūdeni Rīgā.

Sestdien jauno censoņu pulciņam pievienojās Progresīvie. Partijas kodolu veido pulvera smaku jau ostījuši, taču lielajā politikā līdz šim neiedzīvojušies ļaudis. Tā par jaunās partijas priekšsēdētāju ievēlēts Māris Graudiņš, kurš, pārstāvot savulaik spēcīgāko no partijām - Latvijas ceļu -, bija deputāts pirmajā pēc neatkarības atgūšanas Saeimā (1993.-1995. gads). Starts 1995. gada Saeimas vēlēšanās viņam bija neveiksmīgs.

Arī otrs jaunās partijas līderis - Ansis Dobelis - jau mēģinājis izkarot pirmā plāna lomu politiskajā teātrī, bet pagaidām bez rezultātiem. Veiksmi viņam nenesa ne pievienošanās Vienotības sarakstam pēdējās Saeimas vēlēšanās, ne Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai uz Rīgas pašvaldības vēlēšanām 2009. gadā.

Līdzīgi J. Bordāna projekta dalībniekiem arī Progresīvie pauž vilšanos pašreiz aktīvajos politiskajos spēkos un sola būt kvalitatīvi atšķirīga partija. Konkurējot ar Saskaņu, Progresīvie paziņojuši, ka būs sociāldemokrātiska partija, kura atbalstīs progresīvā nodokļa ieviešanu un darīs visu iespējamo, lai Latvijā nodrošinātu Skandināvijas valstīm līdzvērtīgu dzīves līmeni. Un to visu jaunie politiķi centīsies sasniegt, balstot savu darbību vienojošā iekšējā demokrātijā. «Atšķirībā no Latvijas politiskajām «tradīcijām» partijā biedri vienosies ap idejām un to realizēšanas ceļiem, nevis vienu līderi, kura motīviem tiek pakārtota partijas darbība,» pauž jaundibinātās partijas paziņojums medijiem.

Arī priekšvēlēšanu kampaņu Progresīvie cer finansēt revolucionārām metodēm. «Naudu ņemsim no biedriem. Mēs neiesim un nelūgsimies, lai mūs kāds atbalsta ar lieliem ziedojumiem, mēs arī nepieņemsim ziedojumus, kas lielāki par 1000 eiro,» 220 biedru lielās partijas dibināšanas sapulcē paziņoja M. Graudiņš.

Taču atšķirībā no konservatīvajiem progresīvie nekaļ lielus plānus Rīgā. Tie iecerējuši no Zaļo un zemnieku savienības pārņemt varu Jūrmalā un dažās reģionu pilsētās.



Svarīgākais