Kas nestrādā, tas nedzīvo Lielbritānijā

Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) šķiršanās paredzēta 2019. gadā, un šobrīd Brexit sarunās viens no Latvijai būtiskākajiem jautājumiem ir mūsu valsts pilsoņu turpmākais statuss Apvienotajā Karalistē. Nav precīzi zināms, cik Latvijas valstspiederīgo tur dzīvo un strādā – 100 000 vai 150 000, taču, loģiski domājot, kāds būtu iemesls tieši viņu vai, vērtējot plašāk, baltiešu viesstrādnieku izraidīšanai?

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pēc sarunām ar Lielbritānijas Brexit ministru Deividu Deivisu sacīja, ka Latvija vēlas, lai tās valstspiederīgo statuss Lielbritānijā paliek tāds, kāds tas ir tagad. Tiesa, briti nav apmierināti ar pieaugošo imigrantu skaitu - ik gadu valstī iebrauc vairāk nekā 300 000 cilvēku no daudzām valstīm, un premjerministre Terēza Meja ir solījusi samazināt iebraucēju plūsmu vismaz trīs reizes. Savukārt tie ES pilsoņi, kuri dzīvo Lielbritānijā, 20. februārī pulcējās demonstrācijā Londonā un prasīja garantijas savam statusam arī pēc Brexit. Kopumā Lielbritānijā dzīvo apmēram trīs miljoni ES pilsoņu.

Pagājušā gada vasarā 52 procenti Lielbritānijas vēlētāju referendumā nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no ES, oficiālais izstāšanās process varētu sākties šogad marta beigās. Jau pirms referenduma notika baidīšana par viesstrādnieku izraidīšanu un citām sankcijām, ko varētu piedzīvot arī Latvijas pilsoņi, bet pēc referenduma parādījās atsevišķas ziņas par neiecietīgu vai naidpilnu attieksmi pret imigrantiem, tajā skaitā no Latvijas. Latvijas Radio 4 pārraidē Doma laukums aizvadītajā nedēļā E. Rinkēvičs teica, ka, lai gan tas nenotiek masveidā, Ārlietu ministrija saņem pieteikumus no latviešiem, kuri sūdzas, ka attieksme pret viņiem esot mainījusies. Bijuši gadījumi, kad dažas pašvaldības likušas cilvēkiem parakstīt dokumentus, kuros teikts, ka viņiem jāpamet valsts. Tomēr pašlaik Ārlietu ministrijai vairāk nevis sūdzas, bet gan uzdod jautājumus. No Apvienotās Karalistes var deportēt citu valstu pilsoņus, ja viņi nestrādā, ir bezpajumtnieki, ubago, pārkāpj likumu, bet ne tāpēc, ka nezina angļu valodu vai, piemēram, nav noformējuši īres līgumu. Trīs mēnešus Lielbritānijā var uzturēties tūrista statusā, bet pēc tam gan ir vai nu jāmācās, vai jāstrādā.

Britu mediji nebūt neapraksta neskaitāmus gadījumus, kad imigranti tiktu izraidīti. Nesen www.liverpoolecho.co.uk vēstīja, ka no Lielbritānijas tiks izraidīti vairāki «Austrumeiropas vīrieši», kurus policisti, veicot reidus, atraduši guļam uz ielas. Viņi nav strādājuši un, kā noprotams, pat nav izrādījuši vēlmi meklēt darbu un nokārtot savu statusu Apvienotajā Karalistē, maksājot nodokļus. Arestēti 50 gadu vecs Latvijas, 34 un 37 gadus veci Polijas un 29 un 37 gadus veci Lietuvas iedzīvotāji, trīs no viņiem vēlāk atbrīvoti ar nosacījumu - kamēr bezpajumtnieki tiks izraidīti, viņiem ir regulāri jāierodas policijas iecirknī. Turpmāk viņiem būs liegts ieceļot Lielbritānijā 12 mēnešus. Britu medijs atgādina, ka ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības ieceļot un dzīvot citās dalībvalstīs, arī Lielbritānijā - uz laiku līdz trim mēnešiem. Taču, ja viņi kļūst par slogu sociālajai vai tieslietu sistēmai, tad, izvērtējot apstākļus, valsts, visticamāk, būs jāatstāj.

***

UZZIŅAI

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informē, ka dubultpilsonības nosacījumi nemainīsies, ja Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības. Lielbritānija ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, un Latvijas pilsonis varēs izveidot dubultpilsonību ar Lielbritāniju.