Ašeradens Briselē pārrunās jaunuzņēmumu atbalsta jautājumus

© Ilze Zvēra/ f64 photo agency

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) šodien piedalīsies Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē Briselē, Beļģijā, kuras laikā ministri pārrunās jaunuzņēmumu atbalsta jautājumus, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elita Rubesa - Voravko.

Eiropas Komisija (EK) 2016.gada novembrī nāca klajā ar iniciatīvu, paredzot atbalsta pasākumus jaunuzņēmumiem un strauji augošiem uzņēmumiem. "Jaunuzņēmumu loma Eiropas Savienības (ES) ekonomikā pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaugusi, īpaši ņemot vērā, ka tie veicina ne vien konkurētspēju un inovācijas, bet arī nodrošina jaunas darba vietas un rada pievienoto vērtību. Sanāksmes laikā ministri pārrunās Komisijas identificētos šķēršļus sekmīgai jaunuzņēmumu izaugsmei, kā arī jau esošas un jaunas iniciatīvas, kas vērstas uz jaunu iespēju radīšanu jaunuzņēmumiem," klāstīja Rubesa - Voravko.

Viņa arī atgādināja, ka 2016.gada nogalē Latvijā tika pieņemts Jaunuzņēmumu likums, kas paredz no šā gada sniegt atbalstu jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumi līdz šim Latvijā ir spējuši piesaistīt vairāk nekā 108 miljonus eiro.

"Jaunuzņēmumu veiksmīgai attīstībai nepieciešams novērst birokrātiskus šķēršļus un vienkāršot administratīvās procedūras, kā arī ir jātiecas uz "tikai vienreiz" ("once only" - vienreiz iesniegta informācija ir pieejama un atkal izmantojama) principa ieviešanu dzīvē. Tāpat nepieciešams attīstīt principu "digitāls pēc noklusējuma" ("digital by default") publiskajā pārvaldē - katram valsts pakalpojumam primāri jābūt veidotam kā digitālam pakalpojumam. Šim principam ir jākļūst par normu arī ES līmenī. ES līmeņa vienota jaunuzņēmumu izpratne definīcijas vai citā formātā paver iespēju mērķtiecīgi sniegt atbalstu jaunuzņēmumiem ar ES līmeņa instrumentiem," pauda Rubesa - Voravko.

Viņa arī norādīja, ka Latvija atbalsta EK iniciatīvu veidot Jaunu prasmju programmu Eiropai, kas piedāvās visaptverošu pamatu nodarbinātības iespējām, ņemot vērā pieaugošo nepieciešamību darba tirgū pēc profesionāļiem un darbiniekiem ar digitālajām un papildu prasmēm. Tāpat arī atzinīgi vērtējama EK iecere veikt izmaiņas programmā "Apvārsnis 2020" 2018.-2020.gada periodam, lai veicinātu atbalsta saņemšanu tieši strauji augošiem jaunuzņēmumiem.

Pēc Rubesas - Voravko teiktā, sanāksmes laikā ministri plāno pārrunāt arī aktuālo novērtējumu saistībā ar ieguldījumiem nemateriālajos aktīvos, kas raksturo uzņēmumu spēju uzlabot darba metodes un radīt inovatīvus produktus un ir viens no būtiskākajiem rādītājiem ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai.

Atbilstoši pētījumiem ieguldījumus nemateriālajos aktīvos ietekmē tādi faktori kā cilvēkresursu pieejamība, publiskās investīcijas pētniecībā un inovācijās, zinātnes un biznesa sasaiste, likumdošanas ietvars un finansējuma pieejamība.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais