Krieviju apsūdz Francijas prezidenta kandidāta nomelnošanā

© scanpix

Krievija cenšas graut Francijas prezidenta amata kandidāta Emanuēla Makrona kampaņu, medijos izplatot nepatiesas baumas, otrdien sacīja Makrona palīgs Benžamēns Grivo, paužot līdzīgas apsūdzības, kādas pērn tika izteiktas par Kremļa iejaukšanos ASV vēlēšanās.

Kremlis pret 39 gadus veco centristu bijušo ekonomikas ministru Makronu, kurš sabiedriskās domas aptaujās atrodas līderpozīcijās, izvērsis "nomelnošanas kampaņu", sacīja Grivo.

"Kremlis ir izvēlējies divus kandidātus - Fransuā Fijonu un Marinu Lepēnu," raidorganizācijai "i-Tele" skaidroja Grivo, izsakoties par konservatīvās Republikāņu partijas kandidātu, kurš iestājas par ciešākām saitēm ar Maskavu, un pretimigrācijas eiroskeptiskās Nacionālās frontes līderi.

Krievija izdarījusi izvēli "ļoti vienkārša iemesla dēļ - viņi negrib stipru Eiropu, viņi grib vāju Eiropu", viņš skaidroja.

Grivo apsūdzēja Kremļa medijus - telekanālu "Russia Today" (RT) un ziņu aģentūru "Sputnik" -, ka tie cenšas kompromitēt Makronu, kurš pagājušajā nedēļā bija spiests taisnoties, ka viņam nav bijusi homoseksuāla dēka.

Kremlis kategoriski noliedz pēdējos pārmetumus.

"Mums nekad nav bijis un nav nodoma iejaukties citu valstu iekšējās lietās, un nepavisam jau ne to vēlēšanu procesā," sacīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. "Maskavas varasiestādes to nekad nav darījušas un negrasās to darīt."

Makrons pagājušajā nedēļā noliedza baumas, ka viņš būtu krāpis sievu ar Francijas Radio vadītāju Matjē Gallē.

Grivo otrdien arī apsūdzēja Krieviju kiberuzbrukumos Makrona kampaņas tīmekļa vietnei.

Kā liecina otrdien izplatītie pētījumu centra "Opinionway" aptaujas dati, prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 23.aprīlī Lepēna saņems 27% balsu, Makrons 22%, bet Fijons, kura reputācijai kaitējis skandāls par sievas fiktīvu nodarbināšanu parlamentā, 20%.

Otrajā kārtā Makrons viegli uzveiks Lepēnu, prognozē "Opinionway".

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais