Valsts noslēpums var kļūt pieejamāks

 
©Lauris Aizupietis/ f64 photo agency

Kārtībā, kādā valsts amatpersonas iegūst tiesības iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, tuvākajā laikā gaidāmas būtiskas izmaiņas. Paredzams, ka vairāki deputāti un partijas centīsies panākt, lai šādas tiesības deputātiem un Saeimas ievēlētām amatpersonām piešķirtu automātiski.

Satversmes tiesa, kuras lēmumi ir nepārsūdzami, atzinusi - Satversmes garantētajām tiesībām uz taisnu tiesu neatbilst esošā kārtība, kas nosaka, ka atteikuma piekļuvei valsts noslēpumam pārsūdzēšanas galīgā instance ir ģenerālprokurors. Tāpat nesamērīga ir norma, kas nosaka, ka atteikums piekļuvei valsts noslēpumam faktiski ir uz mūžu un nekāda apstākļu maiņa neļauj uz to pretendēt atkārtoti.

Saskaņā ar tiesas lēmumu Saeimai līdz nākamā gada jūlijam likumā par valsts noslēpumu jāievieš grozījumi, kas labotu šo situāciju. Šim uzdevumam laika vēl ir daudz, taču jau tagad prognozējams, ka diskusijas ap likumprojektu būs skaļas un likumdevējam būs jāizstrādā tāds regulējums, kas neapdraud drošības dienestu sadarbību ar ārvalstu partneriem.

Problēmas būs - bet risināmas

Satversmes tiesas aizrādījums par to, ka personām liegta savu interešu aizstāvība tiesā, nozīmē to, ka pēc jaunā regulējuma izstrādes Satversmes aizsardzības biroja vai Drošības policijas lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā.

Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Kārlis Seržants skaidro, ka drošības dienestu lēmuma pārsūdzēšana tiesā nozīmēs to, ka būs jāatklāj ne tikai līdz šim slepenībā turētās ziņas, kuras ņemot vērā, pieņemts negatīvs lēmums, bet zināmā mērā arī šo ziņu avoti.

«Tā ir kutelīga lieta, ja lēmuma pieņemšanas procesā būs izmantotas ziņas no partnerdienestiem. Pietiek vienā procesā izskanēt, ka, piemēram, Vācijas izlūkdienests mums paziņojis to un to - šī būs pēdējā ziņa, ko no viņiem saņemsim. Noklusēt to neizdosies, jo, ja cilvēks varēs pārsūdzēt lēmumu, kaut kādiem argumentiem būs jābūt arī pretējai pusei,» saka K. Seržants un piebilst, «tās ir nianses, bet ļoti nopietnas nianses.»

Arī Vienotību pārstāvošais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, kura vadītā komisija strādās pie likuma, atzīst, ka Satversmes tiesas norādīto trūkumu novēršana būs sarežģīts, bet paveicams uzdevums.

«Ne velti tiesa bija pretimnākoša un noteica, ka likums jālabo līdz nākamā gada jūlijam. Šinī laikā komisijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un drošības dienestiem būs pietiekami daudz laika, lai atrastu labāko risinājumu,» optimistisks ir A. Latkovskis.

Politiķis gan uzskata, ka arī līdz šim nav bijis pamata uzskatīt, ka drošības dienesti vai ģenerālprokurors, pieņemot lēmumu par kādas amatpersonas atbilstību prasībām, kas ļauj iepazīties ar valsts noslēpumu, nebūtu rīkojušies valsts interesēs.

Iespēju izmantotu

Viens no politiķiem, kam pēdējā laikā tika liegta piekļuve valsts noslēpumu saturošai informācijai, ir Nacionālo apvienību pārstāvošais, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš.

Pēc Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas viņš atzīst, ka tolaik, kad viņam liedza piekļuvi valsts noslēpumam, viņš noteikti izmantotu iespēju aizstāvēt savas intereses tiesā. «Šī sistēma ir pilnīgi greiza. Tu pārsūdzi prokuroram, bet prokurors nav tiesnesis. Pārsūdzība ir tad, kad tev ir iespēja aizstāvēties tiesā, izskatot materiālus par atteikuma objektivitāti,» saka R. Naudiņš.

Politiķis uzskata, ka Latvijai jāievieš prakse, kas veiksmīgi strādā Vācijā. Proti, politiķis, kas ievēlēts Saeimā, automātiski iegūst tiesības iepazīties ar informāciju, kas satur valsts noslēpumu.

«Taču tas nenozīmē, ka piekļūt var visiem dokumentiem - tikai tiem, kas nepieciešami tiešo darba pienākumu pildīšanai. Atzīstu, mēs [deputāti] esam paaugstināta riska grupā, tādēļ drošības dienestiem būtu pastiprināti jāseko līdzi deputātu darbībai. Ja ir pārkāpumi vai tiek noplūdināta informācija, tas cilvēks uzreiz jāliek cietumā. Domāju, ka 100 deputātu mūsu drošības dienesti var izkontrolēt bez problēmām,» pauž R. Naudiņš.

Intereses var saskanēt

Līdzīgus priekšlikumus sagatavojis arī Saskaņu pārstāvošais Jānis Ādamsons, kas jau ilgstoši kritizē kārtību, kādā piešķir tiesības iepazīties ar valsts noslēpumu. «Uzskatu, ka pielaižu sistēma, kāda tā ir mūsu valstī, ir absurda. Man ir sagatavota vesela virkne priekšlikumu, lai sistēmu mainītu. To būtība ļoti vienkārša - visas augstākās amatpersonas, kuras ieceļ Saeima, pielaidi valsts noslēpumam saņem automātiski,» saka J. Ādamsons.

Paredzams, ka šādiem priekšlikumiem koalīcijā būs vismaz viens atbalstītājs - Nacionālā apvienība. Tā ne vienreiz vien uzsvērusi - faktā, ka R. Naudiņam un Baibai Brokai, kas tolaik bija tieslietu ministre, tika liegtas tiesības iepazīties ar valsts noslēpumu, partija saskata politisku izrēķināšanos ar tās biedriem, kurus organizācija uzskatīja par gana spēcīgiem, lai 2014. gada Saeimas vēlēšanās apvienība gūtu ļoti augstus rezultātus. Tādēļ ļoti iespējams, ka tieši Nacionālā apvienība centīsies panākt vismaz daļēju R. Naudiņa un J. Ādamsona priekšlikumu iekļaušanu jaunajā regulējumā.