Laikā, kad kāda savulaik ietekmīgākā partija pārdzīvoja pastāvēšanas laikā smagākos brīžus, tās vadītāja mainīja par ikonisku kļuvušo frizūru, tādējādi kļūdaini izraisot runas par gaidāmām krasām izmaiņām viņas darbā. Savukārt šobrīd vēlēšanu tuvošanās neļauj apšaubīt, ka daži politiķi tām gatavojas, mainot savu vizuālo tēlu.
Oficiāli pirmais cīņai par Rīgas mēra krēslu tika izvirzīts 36 gadus vecais Vienotības kandidāts Vilnis Ķirsis. Pirms godpilnās nominācijas nekas neliecināja, ka jaunajam vīrietim ir problēmas ar redzi, bet, sperot pirmos kampaņas soļus, uz viņa deguna parādījās askētisks, bet gana moderns briļļu rāmis.
Gudrāks vai vecāks?
Jautāts, vai šādas izmaiņas tēlā saistāmas ar vēlēšanu tuvošanos un faktu, ka pretēji latvju dzīvesziņai vēlētājs bieži vien vērtē vīru pēc cepures, politiķis atbildēja noraidoši. Viņam patiešām esot neliela tuvredzība, tādēļ, iespējams, lai labāk saskatītu politiskos oponentus, nolēmis sākt nēsāt brilles. Tiesa, pirmajās dienās politiķim reizēm piemirsās tās uzlikt, bet nu jau tās katru darba dienu palīdz strādāt ar dokumentiem.
Plašāk izplatītais stereotips par brilles nēsājošiem cilvēkiem sakņojas tālā pagātnē, kad tās izgatavoja tikai lasīšanai - briļļu esamība liecināja par to, ka to nēsātājs māk lasīt, tātad ir izglītots un, iespējams, ir vecāks, nekā izskatās.
Tomēr, laikam ejot, cilvēku uztvere ir mainījusies un vairs nav tik viengabalaina. Tendences pasaules mēroga politikā liecina, ka briļļainu politiķu kļūst aizvien mazāk, jo - ja kādreiz vecumu cienīja, tad tagad politiķi vēlas vismaz izskatīties enerģiskāki un jaunāki. Taču vienota viedokļa par šā aksesuāra ietekmi uz politiķa tēlu sabiedrības acīs nav - vienam tās var palīdzēt, citam ne.
Cīņa par elektorāta daiļāko daļu?
Vēl manāmāk savu ārieni mainījis Saskaņas potenciālais Jūrmalas mēra kandidāts Ņikita Ņikiforovs. Ja vēl 11. Saeimā viņš strādāja ar neuzkrītošu bārdiņu, kuru kritiskākas personas sauktu par trīs dienu rugājiem, tad 12. Saeimas laikā tā manāmi pieņēmās spēkā un lēnām pārņēma visu politiķa vaigu. Taču šonedēļ šo vīrišķo rotu piemeklēja nežēlīgas pārmaiņas.
Ņ. Ņikiforovs sava sejas apmatojuma īpatsvara pēkšņo samazināšanos apspriest ar presi nevēlas. Un to var saprast, katrs savas bārdas saimnieks, pavēlnieks un dzinējs. Taču šim radītāja dotajam un izteikti maskulīnajam aksesuāram ir krietni precīzāk mērāma ietekme uz vēlētāju un it īpaši daiļā dzimuma vēlētāju prātiem.
Iespējams, instinktīvi no sejas apmatojuma augstākā līmeņa politiķi sākuši izvairīties jau sen. Piemēram, Lielbritānijā kopš 18. gadsimta tikai deviņiem no 76 premjerministriem bijis sejas apmatojums. Mūsdienās zinātnieki politiķiem piedāvā pētījumos balstītu vēstījumu.
Piemēram, Ziemeļumbrijas universitātes (Lielbritānijā) 2008. gada pētījums par vīrieša sejas apmatojuma ietekmi uz sievietēm skaidri norāda - jo biezāks un kuplāks šis apmatojums ir, jo skaidrāk signalizē par vīrišķību, agresivitāti, vēlmi dominēt un nevēlēšanos uztvert sievietes kā līdzvērtīgas sabiedrības locekles. Citi pētījumi gan vēsta, ka šādiem aizspriedumiem nav pamata.
Taču arī pilnīgs bārdas trūkums neesot vēlams, jo rada priekšstatu par pārlieku agru jaunību. Visvairāk sievietēm patikuši pavisam īsu, pat caurspīdīgu bārdiņu īpašnieki, un Ņ. Ņikiforovs patiešām kvalificējas šai bārdainības pakāpei.
Izskatam ir nozīme!
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš neatminas, vai kāda politiskā partija jel kad būtu pasūtījusi pētījumu par vizuālā tēla ietekmi uz elektorāta uzvedību. Taču viņš pieņem, ka mūsu sabiedrība pārāk daudz neatšķiras no Rietumeiropas, tādēļ partijas Latvijā, ja redz tādu nepieciešamību, tur gūtās zināšanas var pārmest uz Latviju. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka šādiem šķietamiem sīkumiem ir ietekme uz vēlētāju. Tiesa, ne noteicošā.
Uz to, ka ārējais izskats mūsdienu politikā ir svarīgs, norāda arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. «Velns slēpjas detaļās. Ārējais izskats mūsdienu, mediju orientētajā pasaulē kopš televīzijas ieviešanas bijis nozīmīgs. Piemēram, [Valsts prezidenta Valda] Zatlera slavenā frizūra, kuru viņš ātri nomainīja, kļūdams par prezidentu,» saka eksperts.
Viņš arī norāda, ka, piemēram, bārdas esamība var kļūdaini signalizēt par vēlmi būt saistītam ar kādu šauru sociālo grupu, bet politiķim šāda specializēšanās nav izdevīga.
«Kopumā ņemot, austrumeiropieši vairāk staigā bārdās un ūsās, bet visā visumā bārda nav tāda publiskās telpas pieņemta lieta mūsdienās. Pēdējā laikā tā kļuvusi par hipsterīgu modes lietu, bet tā ir zināma subkultūra, nevis tas, kas nepieciešams politiķim, kam jāpauž nevis nišas vērtības, bet plašākas. Tādēļ arī izskats jāpielāgo vispārpieņemtajam standartam,» skaidro K. Sedlenieks.