Opozīcijā esošās Saskaņas mēģinājums paplašināt premjerministra tiesības un atbildību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja meklējumos cietis sakāvi, bet koalīcija cer, ka, atvieglojot likuma prasības pret kandidātu, jaunu biroja vadītāju atrast būs vienkāršāk.
Nepieciešamību grozīt likumu, kas KNAB priekšnieka amata kandidātam paģērēja vismaz trīs gadu pieredzi valdošā amatā, Valsts kanceleja (VK) rekomendēja pēc tam, kad pēc Jaroslava Streļčenoka pilnvaru beigām izsludinātajā konkursā neviens no pretendentiem netika atzīts par pietiekami labu esam - pat ne piecus gadus biroju vadījušais J. Streļčenoks.
Lai konkursā varētu pieteikties plašāks pretendentu loks, KNAB likumā tagad noteikts, ka par biroja priekšnieka amata pretendentu varēs izvirzīt personu, kura uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.
Kā skaidrojusi VK, valsts pārvaldes vadītāju atlases pieredze 2016. gadā, kad izmantota kompetenču vērtēšanas metode, liecina, ka laiks vadošā amatā ne vienmēr tieši saistīts ar pilnvērtīgākām kandidāta vadības prasmēm.
Jaunu konkursu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatu varētu izsludināt februāra vidū, paudis VK vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
Lai konkursu varētu izsludināt pēc iespējas ātrāk, likumprojektu virzīja steidzamības kārtā un koalīcijas partijas citus priekšlikumus, kā vien VK rekomendēto, nevirzīja. Savukārt Saskaņas pārstāvji likumā centās iepīt pantus, kas paplašinātu premjerministra ietekmi un atbildību KNAB vadītāja meklēšanas procesā.
Viens no priekšlikumiem, piemēram, paredzēja, ka premjeram ir tiesības izraudzīties KNAB priekšnieka amata kandidātu un neņemt vērā dažas likuma noteiktās prasības. Piemēram, opozīcijas redzējumā kandidātam nebūtu obligāti jāprot «latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas» vai viņš varētu būt sodīts par noziedzīgu nodarījumu. Šobrīd likums paredz, ka kandidāts atzīstams par nederīgu arī tad, ja sodāmība ir dzēsta.
Vairākums Saeimas deputātu ieklausījās Saeimas Korupcijas novēršanas un apkarošanas apakškomisijas vadītāja Alekseja Loskutova paustajā, ka šādi tiktu radīti draudi KNAB priekšnieku izraudzīties politiskās vai personiskās lojalitātes dēļ, un priekšlikumu noraidīja.
Saskaņa bija sagatavojusi arī noraidītā priekšlikuma papildinošu likuma pantu. Proti, ja Ministru prezidenta izraudzītais un Saeimā apstiprinātais KNAB priekšnieka kandidāts kāda iemesla dēļ no amata tiek atbrīvots ar Saeimas balsojumu, tad parlamentam jālemj arī par neuzticības izteikšanu premjerministram.
Saskaņa uzskata, ka šādi likums veicinātu atbildības uzņemšanos par amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem. Kaut arī A. Loskutovs atzina, ka šāds priekšlikums būtu atsevišķas diskusijas vērts, viņš lūdza to neatbalstīt, un Saeima sekoja viņa aicinājumam.