Vēstniecību personāla skaita palielināšanās saistīta ar pieaugošu bilaterālo attiecību nozīmi, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības (ES), nevis ar gatavošanos "Breksita" sarunām, informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā.
Vēstniecībā paskaidroja, ka Lielbritānijas vēstniecības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī vairākās citās ES valstīs "tiešām aug" - pamazām palielinās vēstniecību personāla skaits, kā arī ir jau paaugstinātas prasības diplomātiem, kuri vēlēsies ieņemt vēstnieku amatu.
"Šīs izmaiņas ir drīzāk saistītas ar pieaugošu bilaterālo attiecību nozīmi, izstājoties no ES, nevis ar gatavošanos "Breksita" sarunām. Papildu resursi ļaus vēstniecībai izvērst jau pastāvošo veiksmīgo sadarbību," tā komentēja vēstniecībā.
Ārlietu ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka Lielbritānija tradicionāli ir Latvijai nozīmīgs partneris gan divpusējā politiskajā dialogā, gan sadarbībā NATO, gan ekonomikā un "tas nemainīsies arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES".
"Apvienotās Karalistes vēstniecības Latvijā stiprināšana ir apliecinājums tam, ka abu valstu sadarbība tiek augstu vērtēta arī Londonā. Uz to raugāmies kā uz papildu iespēju attīstīt un pilnveidot mūsu attiecības gan ekonomikā un drošības politikā, gan izglītībā un zinātnē, gan citās jomās. Svarīga prioritāte ir un arī turpmāk būs Apvienotajā Karalistē dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo interešu aizsardzība," uzskata ministrijā.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas valdība gatavojas pastiprināt potenciālu Apvienotās Karalistes vēstniecībām Baltijas valstīs, Slovākijā un Slovēnijā, lai iegūtu sev sabiedrotos pirms gaidāmajām sarunām par izstāšanos no ES, iepriekš vēstīja aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz augstu Lielbritānijas amatpersonu.
"Lielbritānijas vēstniekiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā un Slovākijā tiks noteikts augstāks statuss, un vēstniecībām paredzēts papildu politiskais un lobiju personāls. Premjeres komanda vēlas pirms "Breksita" sarunu sākuma veidot labas attiecības ar līdzīgi domājošajām ES valstīm," komentējot konfidenciālu valdības stratēģiju, norādījis aģentūras sarunbiedrs, kas vēlējies palikt anonīms.
Kā norādīja anonīmais informācijas avots, Mejas valdības ministri cer izmantot "bažas par drošību un finansēm, lai sašķeltu vienoto ES fronti". Gatavojoties izstāšanās sarunu sākumam, vēstniecību komandas tiekot pastiprinātas arī ES prezidējošājā valstī Maltā un Luksemburgā.
Lai gan nevienai valstij pie sarunu galda nebūs veto tiesību, mazās valstis kopīgiem spēkiem varētu ietekmēt debates par labu Lielbritānijai. Meja izteikusi domu, ka ir atvērta iespējai turpināt dažus maksājumus un noskaņota paturēt spēkā Londonas militārās un izlūkošanas saistības pret Eiropas drošību, rēķinoties ar Krievijas agresijas draudiem.
Lietuvas diplomāti ziņu aģentūrai BNS apliecinājuši, ka ir informēti par britu nodomu palielināt vēstniecības personālu. "Apvienotā Karaliste, gatavojoties izstāšanās periodam un cenšoties uzturēt attiecības ar ES valstīm, ir gatava aktīvi sadarboties divpusējā formātā," norādījusi ārlietu ministra preses pārstāve Rasa Jakilaitiene.
Lielbritānijas vēstniecība Viļņā skaidrojusi, ka papildspēki būs paredzēti divpusējo attiecību stiprināšanai. "Jā, vēstniecībās būs nedaudz vairāk cilvēku, taču papildu potenciāls būs paredzēts divpusējo attiecību stiprināšanai un tas nav katrā ziņā saistīts ar Apvienotās Karalistes lēmumu attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā. Darbinieku skaits tiks mainīts pakāpeniski, atkarībā no jau esošā personāla vajadzībām un darbu slodzes," BNS informējis vēstniecības pārstāvis Viļus Petkausks.