Prezidentam jauna labā roka

VIEŠ UZTICĪBU. Arnis Salnājs bija spiests aiziet no Latvijas pasta valdes priekšsēdētāja amata, jo uzņēmuma darbībā konstatēti vairāki pārkāpumi un nepilnības. Viņam arī trūkst politiskās pieredzes, taču prezidents augsti novērtējis viņa darba spējas un pieredzi vadošos amatos © F64

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nomainījis savas kancelejas vadītāju. Prezidenta jaunā labā roka tagad būs Arnis Salnājs, kas neveiksmīgas darbības dēļ atstāja Latvijas pasta valdes priekšsēdētāja amatu.

Varētu šķist, ka šāds ieraksts biogrāfijā un pieredzes trūkums politikā viņu nepadara par piemērotāko kandidātu Valsts prezidenta darba organizētāja amatam, taču izvēle liecina, ka prezidents viņam pilnībā uzticas. Tā vismaz izriet no Gundara Daudzes un Mārtiņa Bondara teiktā. Abi dažādus spēkus pārstāvošie politiķi savulaik bijuši Valsts prezidenta kancelejas vadītāji.

«Kancelejas vadītājs ir vienīgais no kancelejas darbiniekiem, kuru izvēlas prezidents. Kancelejas vadītājs viennozīmīgi ir prezidenta individuāla izvēle. Tur ir ļoti svarīga savstarpējā uzticēšanās, jo vadītājs ir tas, kas koordinē visu darbību, protams, saskaņojot to ar prezidentu,» saka Saeimas priekšsēdētājas biedrs G. Daudze, kas vadīja Andra Bērziņa prezidentūras administrāciju.

Savukārt Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, vadot Vairas Vīķes Freibergas prezidentūras administrāciju, zina stāstīt, ka prezidents savas kancelejas vadītāju izraugās, ņemot vērā mērķus, kurus nolēmis sasniegt. Tie arī diktējot kancelejas vadītājam nepieciešamās profesionālās iemaņas un personiskās īpašības.

Ar šīm īpašajām, darba likuma neregulētajām attiecībām, iespējams, skaidrojama arī Valsts prezidenta preses dienesta skopā atbilde uz jautājumu par iecerētajiem darbiem, kuru veikšanai nepieciešamas tieši A. Salnāja iemaņas, bet iepriekšējam kancelejas vadītājam Guntim Puķītim amats bija jāatstāj.

«Kancelejas vadītāja darba pienākumus nosaka amata apraksts. Galvenie kancelejas vadītāja pienākumi ir Valsts prezidenta darbības un Satversmē noteikto Valsts prezidenta funkciju nodrošināšana, kancelejas darbības nodrošināšana un administratīvā vadīšana. Novērtējot Arņa Salnāja pieredzi vadošos amatos, zināšanas un izglītību, kas papildināta arī ārzemēs, tāpat spēju strādāt intensīvas slodzes apstākļos un uzņemties atbildību, Valsts prezidents uzskata, ka Salnāja kunga kvalifikācija atbilst tam, lai veiksmīgi organizētu Valsts prezidenta kancelejas darbu,» skaidro preses dienesta vadītāja Ilze Salna.

A. Salnājs iepriekš bija Latvijas pasta (LP) valdes priekšsēdētājs, bet pērn 22. aprīlī viņš iesniedza atlūgumu. Viņš LP valdē strādāja kopš 2012. gada 20. janvāra. Tolaik Anrija Matīsa (Vienotība) vadītā Satiksmes ministrija A. Salnāju kā LP valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecēla 2013. gada maijā, pēc tam, kad atlūgumu bija iesniedzis iepriekšējais uzņēmuma vadītājs Māris Kleinbergs. 2013. gada augustā viņu apstiprināja LP valdes priekšsēdētāja amatā.

Līdz ar A. Salnāju pērn atlūgumu iesniedza arī pārējie pasta valdes locekļi - Ilze Bagatska, Arnis Gulbis un Egons Strazdiņš. Toreiz Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands norādīja, ka atkāpšanās iemesli ir saistīti ar Latvijas pasta pārbaudes ziņojumu, kas atklājis virkni pārkāpumu, arī nesaimnieciskumu un sliktu pārvaldību.

A. Salnāja agrākā darba pieredze galvenokārt bija saistīta ar juridisko pakalpojumu sniegšanu - strādājis Sorainen un Alfenus juridiskajos birojos, praktizējies Pinsent Curtis Biddle birojā Lielbritānijā.



Svarīgākais