Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien konceptuāli atbalstīja deputātes Lolitas Čigānes (V) priekšlikumu likumā noteikt, ka nestrādājošs patvēruma meklētājs pabalstu varēs turpināt saņemt, ja cita starpā iesaistīsies valsts valodas apguves programmās.
Likumprojekta pārējo priekšlikumu izskatīšana vēl nav noslēgusies un komisijai pie tiem vēl turpinās darbu.
Pašlaik Saeima ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus Patvēruma likumā, kas nosaka, ka gadījumā, ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusi persona nestrādā, tad pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), viņam būs bezdarbnieka statuss un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus.
Šodien konceptuāli tika atbalstīts Čigānes rosinājums šos nosacījumus attiecībā uz nestrādājošiem patvēruma meklētājiem papildināt ar vārdiem "tostarp iesaistās valsts valodas apguves programmās".
Kā ziņots, Saeima 1.decembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Patvēruma likumā, kas paredz patvēruma statusu saņēmušiem ārvalstniekiem pārtraukt pabalsta izmaksu, ja viņi nereģistrēsies NVA vai nepildīs bezdarbnieka pienākumus.
Tādējādi pabalsta izmaksa tiks pārtraukta gadījumos, ja persona būs atstājusi Latviju. Grozījumi paredz, ka pabalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai darbspējīgā vecumā izmaksās, ja persona strādās, pabalstu izmaksājot ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.
Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai būs tiesības saņemt vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai. Bēglim būs tiesības saņemt pabalstu desmit mēnešus, bet personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, - septiņus mēnešus. Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli.