Nespēj uzlabot maksātnespējas procesu
Pagājušajā piektdienā Saeimā diskusijas formātā tika pieteiktas tādas izmaiņas maksātnespējas procesa juridiskajās normās, kas pilnībā apgāž tos jaunievedumus Maksātnespējas likumā, kādi pēc vairākus gadus ilgiem tračiem stājušies spēkā šā gada 6. janvārī ar atrunu, ka to izpilde vēl tikai sāksies šā gada vidū.
Pasākumu Maksātnespējas režīms Latvijas tiesiskajā regulējumā - no ieguldījumu kavēkļa uz optimālu darbību rīkoja Saeimas Juridiskā komisija un Eiropas lietu komisija, kuras personificēja to priekšsēdētāji Gaidis Bērziņš (Visu Latvijai!-TB/LNNK) un Lolita Čigāne (Vienotība). Eiropas Savienības institūciju amatpersonas cenšas piespiest Latvijas amatpersonas netaisnoties par naudas aizplūšanu no konkrētās valsts ar vispārējo konjunktūru ES un pasaulē. Nē, jārunā ir par investīciju klimatu tikai Latvijā, kam Ārvalstu investoru padome (ĀIP) identificējusi tieši maksātnespējas procesa problēmas. Jau diskusijas iesākumā ekonomika ministrs Arvils Ašeradens atsaucās uz ĀIP datiem par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, kas maksātnespējas procesā pazuduši, kuru summu, pazušanas laiku un iespējamos maršrutus pēc tam precizēja ĀIP pārstāvis Helmuts Jauja.
Patiešām grūti cerēt uz ārzemju un arī vietējām investīcijām valstī, kurā pagaidām neviens nav reāli sodīts par to, ka viņš apzināti sakrājis parādus - aizņēmies naudu bankā, saņēmis naudu par nepiegādātām precēm vai savācis neapmaksātas preces un tad nevis mucis, bet pieteicis valsts iestādēm savu maksātnespēju. Faktiski tagad ir tā, ka valsts ieceļ maksātnespējas administratoru, lai tas parādnieka vietā izskaidrojas ar kreditoriem, kamēr pats parādnieks dodas uz Uzņēmumu reģistru, zibenīgi dabū nākamā uzņēmuma dibināšanas apliecību un atsāk naudas izmānīšanu. Jautājums, ko šādā situācijā var mainīt ar diviem likumos ieviestiem jauninājumiem - ar valsts amatpersonu statusa piešķiršanu maksātnespējas administratoriem un ar viņu eksaminācijas tiesību pārcelšanu no administratoru asociācijas uz valsts izveidotu komisiju.
Labi saprotot tagadējo izmaiņu neefektivitāti, politiķi, kurus piektdien personificēja A. Ašeradens, ir pieteikuši, un Tieslietu ministrijas ierēdņi, kurus piektdien pārstāvēja šīs ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina, jau sākuši noformēt šo jaunievedumu aizstāšanu ar pilnīgi pretējiem jaunievedumiem. Pirmkārt, administratori ar visu viņu valsts amatpersonu statusu un īpašo vērtēšanas sistēmu viņu zināšanām un labajai reputācijai tiks pielīdzināti advokātiem, tiesu izpildītājiem un sazin vēl kam, kas tāpat drīkstēšot būt administratori. Otrkārt, pirms uzņēmumu maksātnespējas parastos tiesiskās aizsardzības procesus administrēt drīkstēšot jebkurš cilvēks, tajā skaitā Latvijā vispār savu kāju nespēris ārzemnieks, ja valsts iestādēm tiks iesniegts kreditoru apliecinājums, ka viņi šo cilvēku izvēlējušies. Bet ko tad, ja šie kreditori būs fiktīvi un/vai iesniegtais dokuments - viltots? Bija uz Saeimu atnākusi administratore, kurai tiesa uzdevusi tikt galā ar šādu krāpnieku uzņēmumu mantojumu. Viņa par to runāja ne nu gluži ar asarām acīs, kamēr deputāti un ierēdņi pētīja Saeimas zāles griestus.