Tramps ierobežo ārvalstu musulmaņu iebraukšanu ASV

APŅĒMĪGS. Donalds Tramps apņēmies pildīt priekšvēlēšanu kampaņas laikā dotos solījumus. © Scanpix

ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojums apturēt bēgļu uzņemšanas programmu un ierobežot septiņu, lielākoties musulmaņu apdzīvotu, valstu pilsoņu ierašanos Savienotajās Valstīs izraisījis gan asu kritiku valstī un aiz tās robežām, gan brīdinājumus, ka šis rīkojums tiks apstrīdēts tiesās, gan nesaprašanos un pat haosu lidostās (ne tikai ASV, bet arī ārzemēs), jo amatpersonām nav īsti skaidrs, kā rīkojumu traktēt.

«Mūsu mērķis ir novērst ārvalstu teroristu ierašanos Savienotajās Valstīs,» Pentagona ēkā paziņojot par parakstīto rīkojumu, sacījis D. Tramps. Rīkojumā noteikts, ka uz 120 dienām tiek pārtraukta bēgļu izmitināšanas programma, bet patvēruma meklētāji no Sīrijas netiks uzņemti līdz pat brīdim, kamēr prezidents pārliecināsies, ka viņi nerada draudus ASV drošībai. Septiņu valstu (Sīrijas, Irānas, Irākas, Lībijas, Somālijas, Sudānas un Jemenas) pilsoņiem nākamo trīs mēnešu laikā aizliegta iebraukšana ASV, turklāt rīkojumā nav precīzi noteikts, vai šis aizliegums attiecināms arī uz tiem attiecīgo valstu pilsoņiem, kuriem jau ir ASV vīzas, vai, piemēram, zaļās kartes. Reuters vēsta, ka ASV pilsētu lidostās izsludinātais rīkojums traktēts atšķirīgi - dažviet cilvēki ar vīzām vai zaļajām kartēm aizturēti, citviet viņiem tomēr ļauts iziet robežkontroli, bet Bruklinas apgabala tiesa pat nospriedusi, ka tos, kuri jau ieradušies ASV, no valsts nedrīkst izraidīt. Savukārt virkne aviokompāniju jau bija saņēmušas rīkojumus attiecīgo valstu pilsoņus neielaist avioreisos, kas devās uz ASV.

Starptautiskās ziņu aģentūras atgādina, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā D. Tramps draudēja «neielaist musulmaņus Savienotajās Valstīs», un jauno rīkojumu daudzi uzskata par pirmo soli šā solījuma pildīšanā, lai gan prezidenta administrācija paziņojusi, ka tas «nekādā gadījumā nav vērsts pret musulmaņiem». D. Trampa komanda uzsver, ka nepieciešams veikt rūpīgāku pārbaudi, lai vīzas un iebraukšanas atļaujas netiktu izsniegtas potenciālajiem teroristiem, kā arī lai novērstu situācijas, kad ASV drošību apdraudoši cilvēki ierodas valstī kā patvēruma meklētāji. Lai izstrādātu jaunu kārtību, nepieciešams laiks, un Baltais nams norādījis, ka rīkojums būs spēkā tikai uz pārejas periodu. Taču, kā mēdz sacīt, nekas nav tik pastāvīgs kā pagaidu lēmumi...

Savā pirmajā darba nedēļā D. Tramps centies apliecināt, ka pat viņa skaļākie priekšvēlēšanu solījumi nav bijis blefs. Jau parakstīti rīkojumi par brīvās tirdzniecības līgumu anulēšanu vai pārskatīšanu, bēdīgi slavenā mūra vai žoga celtniecību uz robežas ar Meksiku (šīs valsts prezidentam pat nācās atsaukt šonedēļ plānoto vizīti ASV), izsniegtas atļaujas pretrunīgi vērtētu naftas cauruļvadu būvei. Taču lielāko ažiotāžu (daudz lielāku nekā tikšanās ar Lielbritānijas premjeri Terēzu Meju un telefonsarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu) izraisījis tieši šis rīkojums, kas vērsts uz robežkontroles nostiprināšanu.

Cilvēktiesību aizstāvji, reliģiskās brīvības piekritēji un demokrātu partijas aktīvisti tajā saskata «diskrimināciju un ksenofobiju» - vēršanos pret kādas konkrētas ticības piekritējiem. Jo vairāk tādēļ, ka D. Tramps atklāti atzinis - ja arī Sīrijas bēgļu uzņemšana tiks atsākta, priekšroka tiks dota kristiešiem. AP vēsta, ka vairāku štatu gubernatori un ģenerālprokurori plāno apspriesties, vai ir iespējams apstrīdēt rīkojuma atbilstību konstitūcijai. Tomēr Reuters aptaujātie eksperti izteikušies, ka šai prasībai īstu perspektīvu nav. Pirmkārt, kā uzsvēris domnīcas Center for Immigration Studies direktors Marks Krikorjans, ASV konstitūcija un tās pirmais labojums attiecas tikai uz ASV pilsoņiem, bet ne ārzemniekiem, kuriem ir citu valstu pilsonība. Otrkārt, un uz to norādījis Bīzlija juridiskās koledžas profesors Pīters Spiro, - ASV likumi dod prezidentam un Kongresam pietiekami daudz pilnvaru, lai pieņemtu lēmumus, kam piešķirt patvērumu, bet kam ne. «Šādos gadījumos ir ierasts, ka prioritāte tiek dota konkrētām sabiedrības grupām,» norādījis P. Spiro, uzsverot, ka Sīrijas kristieši patiešām ir pakļauti vislielākajām briesmām pilsoņu karā, kas plosās šajā valstī.

Tā kā rīkojums tika izsludināts īsi pirms brīvdienām, tā saturu amatpersonas komentējušas vai nu pavisam negribīgi, vai arī anonīmi. No šiem izteikumiem saprotams, ka pašlaik vīzu izsniegšana septiņu valstu pilsoņiem ir pārtraukta, bet attiecībā uz tiem, kuri vīzas (vai uzturēšanās atļaujas) jau saņēmuši, lēmumi tikšot pieņemti, skatot katru konkrēto gadījumu. Reuters norāda, ka virkne pazīstamu kompāniju (arī Uber un Google) rekomendējušas saviem darbiniekiem, kur ir attiecīgo valstu pilsoņi, pašlaik nepamest ASV, jo varot rasties problēmas ar atgriešanos valstī.



Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais