Gobiņš: Saeimas ārpolitikas debatēs iztrūka diskusijas par ilgtermiņa redzējumu
Ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs iztrūka diskusijas par vidējo un ilgtermiņa redzējumu ārpolitikā, - šādu viedokli pauda Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
Gobiņš, kurš debates vēroja klātienē, pauda gandarījumu, ka šāda veida tradīcijas tiek turpinātas, taču debašu laikā vairāki no svarīgajiem jautājumiem tā arī netika izrunāti. "Daži no klātesošajiem jau minēja, ka nepieciešams vidējais un ilgtermiņa redzējums, ko debatēs un arī pašā ministra Edgara Rinkēviča (V) ziņojumā īsti nemanīju," viņš sacīja. "Kad tika kritizēta tā neesamība, tas tiešām bija pamatoti," piebilda Gobiņš.
Tāpat Eiropas kustības Latvijā prezidenta ieskatā lielie Eiropas izaicinājumi un tematikas ne ziņojumā, ne arī pašās debatēs, īsti neparādījās tā, lai varētu saprast, ko tieši valsts vēlas. "Piemēram, ja notiktu Dublinas vai Šengenas reformas," viņš norādīja.
Tomēr ziņojumā no Eiropas tematikām beidzot parādījusies Kohēzijas politika, kuru arī ministrs savā runā no Saeimas tribīnes uzsvēra. Tāpat viņš norādīja uz nepieciešamību komunicēt ar sabiedrību. "Šis jautājums ziņojumā tika iekļauts faktiski pateicoties Eiropas kustības Latvijā ierosinājumiem," klāstīja Gobiņš.
Viņš arī norādīja, ka sabiedrības informēšana ir ļoti būtiska politikas sastāvdaļa, īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā. Gobiņš arī atgādināja par "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas runu par dažādām manipulācijām, taču tas vairāk esot bijis par reaģēšanu, nevis proaktīvu rīcību.
"Mēs neesam tikai reaģētāji, bet arī sava likteņa un kopējā Eiropas likteņa kalēji. Proaktīvie iedīgļi ir, bet būtu vēlams tos izstrādāt skaidrāk, jo, kā pašlaik varētu šķist, esam vienīgā valsts, kur nav skaidri definēts vidējais un ilgtermiņa redzējums ārpolitikā un Eiropas lietās," pauda Gobiņš.
Viņa ieskatā šiem jautājumiem būtu tomēr jāpievērš uzmanība, lai valsts zinātu, ko tieši vēlas sasniegt. Tāpat tas atbildētu uz daudziem sabiedrības jautājumiem, kā arī atvieglotu ierēdniecības darbu. "Piemēram, braucot uz dažādām sanāksmēm. Gaiteņos pirms un pēc oficiālajām sarunām ir iespējams virzīt valsts intereses par nākamā un pat aiznākamā gada tematiku. Šādā veidā ir iespējams veidot savu ietekmi. Jo agrāk sāksim, jo labāk," viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka Saeimā šodien notika ikgadējās ārpolitikas debates, kurās tika apspriests arī ārlietu ministra Rinkēviča šiem jautājumiem veltītais ziņojums.