Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz atteikties no prasības par vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata pretendentam.
Lai konkursā uz KNAB priekšnieka amatu varētu pieteikties plašāks pretendentu loks, grozījumi KNAB likumā paredz, ka par KNAB priekšnieka amatu pretendentu varēs izvirzīt personu, kura uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.
Valsts kanceleja (VK) norāda, ka nodrošinot gan valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi, gan biroja priekšnieka amata pretendentu atlases konkursa komisijas darba vadību, konstatēta virkne jautājumu, attiecībā uz kuriem nepieciešams veikt normatīvo aktu grozījumus, lai pilnveidotu tiesisko mehānismu biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei.
Valsts pārvaldes vadītāju atlases pieredze 2016.gadā, kad izmantota kompetenču vērtēšanas metode, liecina, ka laiks vadošā amatā ne vienmēr tieši saistīts ar pilnvērtīgākām kandidāta vadības prasmēm, argumentē VK.
Ar šīm izmaiņām ir saistīti arī gaidāmie grozījumi KNAB amatpersonu izdienas pensiju likumā, kas šodien Saeimā netiek skatīti. Tie paredz noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz KNAB priekšnieka izdienas pensijas aprēķināšanu un piešķiršanu, lai samērotu ar citiem salīdzināmiem amatiem, piemēram, ģenerālprokuroru, attiecībā uz kuru Prokuratūras likumā noteikts atsevišķs regulējums.