Portāls pietiek.com, kas bijis viens no pirmajiem avotiem, kurš sacēla publisku traci par eksprezidentes "blatu būšanu", publicējis analītisku izvērtējumu tam, kā, iespējams, ir noritējis un notics "kapu blata" gadījums.
pietiek.com eksprezidentes „kapavietas shēmu” apraksta soli pa solim.
1. solis: mēģinājums jautājumu „sakārtot” pašvaldībā
Ir droši zināms, ka, tā kā pati eksprezidente nav vēlējusies kontaktēties ar viņai ideoloģiski nepieņemamo Rīgas domes vadību, viņas savas vēlmes īstenošanai un jautājuma „sakārtošanai” deleģējusi savu valsts apmaksāto sekretāri Dainu Lasmani. Lasmane ir atteikusies atbildēt uz jautājumiem - vai 2013. gada beigās viņa personiski ir vērsusies pie Rīgas domes amatpersonām ar lūgumu piešķirt Vīķei-Freibergai kapavietu daļēji slēgtajos Rīgas I Meža kapos, pie kurām domes amatpersonām viņa ir vērsusies un kādā formā.
Vīķes-Freibergas deleģētā sekretāre neatbild arī uz jautājumu, vai šajā brīdī viņa ir bijusi informēta, ka likums neparedz bijušajiem Valsts prezidentiem iespēju pieprasīt kapavietu tiem vēlamā vietā, un kādu atbildi viņa saņēmusi no domes amatpersonām. Taču Pietiek zināms, ka tieši uz šo likuma normu Vīķes-Freibergas pārstāvei tad arī norādīts pašvaldībā, viņas lūgumu jautājumu „kaut kā sakārtot” noraidot.
Likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12. pants nosaka, ka „Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts”.
Tas nozīmē, ka likums noteic: kad 1937. gadā dzimusī V. Vīķe-Freiberga beigtu savas šīszemes gaitas, viņu apbedītu un kapu turpmāk apkoptu par valsts līdzekļiem, taču par to, ka eksprezidente būtu „vienlīdzīgāka” par „parastajiem cilvēkiem” kapavietas izvēlē, likums neko nesaka.
2. solis: jautājuma "sakārtošana” Valsts prezidenta kancelejā
Nepanākot vēlamo atsaucību Rīgas pašvaldībā, Vīķes-Freibergas deleģētajai pārstāvei nācās rīkoties aplinkus, panākot, lai nepieciešamo politisko spiedienu uz pašvaldību izdara Valsts prezidenta kanceleja. Lasmane neatbild arī uz jautājumiem, pie kā tieši viņa vērsusies Valsts prezidenta kancelejā un vai šī vēršanās notikusi mutiski vai rakstiski. Taču šīs „sakārtošanas” rezultāti jau redzami dokumentos.
Toreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa kanceleju vada tagadējais Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, kurš tad arī vēršas ar „lūgumu” pie Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova.
Tiesa, arī Daudzem nav bijis vēlēšanās eksprezidentes vēlmju īstenošanas vārdā pārkāpt likuma normas, tāpēc viņa rakstītā vēstule ir ļoti piesardzīga, turklāt tiek veikti priekšdarbi, lai šis dokuments nenonāktu atklātībā
Ar 2014. gada 8. janvāri datētais lūgums „Par zemes nogabalu rezervēšanu”, kas adresēts Rīgas domes priekšsēdētājam Ušakovam, ir ierobežotas pieejamības dokuments - ar grifu „dienesta vajadzībām”.
Neminot konkrēti Vīķes-Freibergas vārdu un konkrētus kapus, šajā dokumentā lūgts tikai „rezervēt divus zemes nogabalus likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12. pantā paredzēto darbību izpildei”.
3. solis: „mutiskās vienošanās” ar pašvaldības pārstāvjiem
Tiesa, Daudzes iesaiste jautājuma „sakārtošanā” ir bijusi noorganizēta tiktāl, ka viņš ir bijis gatavs parakstīt šādu dokumentu, kurā nav minēts nekāds likumisks pamatojums šādai kapavietu piešķiršanai.
Turklāt līdztekus oficiālajam dokumentam notikušas arī neoficiālas sarunas, lai pašvaldības pārstāvjiem „izskaidrotu” - ko tieši un kur tieši vēlas saņemt Valsts prezidenta kanceleja savai „klientei”.
Daudze tagad atsakās atbildēt uz jautājumu, vai viņš ir bijis tas, kas pašvaldības amatpersonas ir mutiski informējis, ka zeme vajadzīga tieši I Meža kapos un tieši Vīķes-Freibergas vajadzībām.
Savukārt pašreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Guntis Puķītis informē, ka ne par ko tādu „kancelejas lietvedībā nav reģistrētu dokumentu”, - visa „detaļu” nokārtošana ir notikusi mutiski.
4. solis: pašvaldības pārstāvju lēmuma nodrošināšana
Tas, ka šāda mutiska saskaņošana notikusi, nerada šaubas: Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzēviča divas nedēļas vēlāk parakstītā dokumentā šī amatpersona jau atsaucas uz „mutisko vienošanos, kas bija panākta ar Latvijas Valsts prezidenta kanceleju”, un lūdz Mājokļu un vides departamentam „rezervēt divus zemes nogabalus Rīgas I Meža kapos”.
Savukārt pēc tam Radzēvičs vēstulē „Par zemes nogabala ierādīšanu” jau oficiāli lūdz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktorei ierādīt kapavietu „Latvijas Valsts prezidentu apbedīšanai”.
5. solis: pašvaldības pārstāvju „pozitīvās attieksmes” nodrošināšana
Šajā vēstulē Rīgas pilsētas izpilddirektors atsaucas uz „Rīgas domes 09.12.2008. saistošo noteikumu Nr.149 „Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” 20.punktu”.
Šis domes noteikumu punkts nosaka, ka „Kapsētu pārvaldes priekšnieks var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu”.
Taču šis punkts, kā redzams, attiecas tikai uz kapavietas piešķiršanu jau mirušam cilvēkam, attiecībā uz kuru saņemts oficiāls viņa nopelnus atzīstošs iesniegums, turklāt noteikumi nosaka, ka ir nepieciešama tieši Kapsētu pārvaldes priekšnieka piekrišana.
Šajā gadījumā valsts pārvaldes iestādes iesniegums gan ir, taču tajā Vīķes-Freibergas vārds vispār nav minēts. Turklāt eksprezidente nebūt nav mirusi, un arī Kapu pārvaldes priekšnieka vietā lēmumu, kā rāda dokuments, pieņēmis Rīgas pilsētas izpilddirektors. Taču tas nav bijis šķērslis „sakārtotā” jautājuma praktiskam risinājumam.
6. solis: prezidenta kapavietas pārtaisīšana par ģimenes kapiem
Tāpat, pateicoties spiedienam uz pašvaldības pārstāvjiem, ir izdevies arī „Valsts prezidentu apbedīšanai” oficiāli prasīto kapavietu pārtaisīt par privātiem ģimenes kapiem, - kā zināms, jau pēcāk šādu vēlmi publiski atzīst arī bijusī Valsts prezidente.
Kā jau minēts, sākotnēji kapavieta oficiāli tiek lūgta „Latvijas Valsts prezidentu apbedīšanai”, arī noteikumos ir runa tikai par konkrēta „mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanu”.
Taču pēcāk, pateicoties izdarītajam spiedienam, Rīgas pilsētas izpilddirektors Radzēvičs jau pieprasa Vīķes-Freibergas vajadzībām „ierādīt ģimenes kapavietu I Meža kapos Rīgā, Aizsaules ielā 2A, (3.sektors-ldg pa kr. no G. pr. rinda- 69.vieta”.
Visbeidzot arī Vīķes-Freibergas vajadzībām ierādītās „ekskluzīvās” kapavietas izmēri nozīmīgi pārsniedz Rīgas domes noteikumos minētos. Lielākā kapavieta, kādas ierādīšana pieminēta šajos noteikumos, ir „četrvietīga kapavieta” divpadsmit kvadrātmetru platībā. Toties Vīķei-Freibergai arī šajā ziņā ir izdevies tikt pie ekskluzīva risinājuma - „kapsētas shēmas” rezultātā viņai piešķirta iespaidīga septiņvietīga kapavieta 21 kvadrātmetra platībā.
7. solis: likuma un noteikumu vietā tiek piesauktas "tradīcijas"
Rīgas pilsētas izpilddirektors Radzēvičs vairs pat nemēģina atrast šiem lēmumiem kādu likumisku pamatojumu, tā vietā norādot uz tradīciju nozīmīgumu: „Valsts prezidentiem ir arī ģimenes locekļi, kurus atbilstoši tradīcijām apglabā kopā, veidojot ģimenes kapus.”