Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) publikāciju apkopojumā "Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017" norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.
Kudors savā rakstā par Latvijas un Krievijas attiecībām skaidrojis, ka Kremļa vēlme kontrolēt kaimiņvalstis, lai nezaudētu varu pašā Krievijā, nav ļāvusi uzvarēt neitrālam - zinātniskam skatījumam uz Krievijas vēsturi. Maskavas vēlme skatīt bijušās padomju republikas kā ekskluzīvu interešu zonu automātiski noved pie domstarpībām ar tām kaimiņvalstīm, kuras izvēlas īstenot no Maskavas neatkarīgu ārpolitiku. Tā kā Krievijas spēkos nav izmainīt Baltijas valstu stratēģisko izvēli par labu Rietumiem, tad joprojām notiek mēģinājumi diskreditēt baltiešus Rietumu sabiedroto acīs. Šāda politika tika turpināta arī pagājušajā gadā, viņš novērojis.
Tomēr, neskatoties uz Krievijas destruktīvo ietekmi uz starpetniskajām attiecībām Latvijā un valsts reputāciju starptautiskajā arēnā, Kudora ieskatā Latvija centusies atrast vidusceļu starp normatīvu un pragmatisku ārpolitiku attiecībās ar revanšisma pārņemto kaimiņvalsti. "Drīzāk jau svaru kausi parasti ir sliekušies uz pragmatisma pusi, starpvalstu oficiālajā komunikācijā atstājot kritiku par Krievijas attieksmi pret demokrātiju un cilvēktiesībām starptautisko organizāciju rokās," viņš norādījis.
Tāpat eksperts vērsis uzmanību uz faktu, ka pagājušajā gadā bija vērojami mēģinājumi atrast iespējas, kā mazināt sankciju slogu Krievijai, meklējot plaisas Eiropas Savienības (ES) kopējā ārpolitikā. Tika testēta arī Latvijas iekšējā vienotība jautājumos par Krieviju, tomēr tā izturēja izaicinājumu, norādījis eksperts.
Viņa vērtējumā Krievijas mestais izaicinājums demokrātiskajai pasaulei, anektējot Krimu, radījis ne tikai satraukumu, bet arī pretpasākumus drošības risku prevencijai. "Kopumā var teikt, ka cietās drošības jomā Latvija rīkojas salīdzinoši ātri un izlēmīgi. Diemžēl to pašu nevar teikt par maigās drošības sfēru, kur Krievijas ietekme Latvijā ir daudz lielāka," viņš norādījis savā rakstā.
Tāpat Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors norādījis, ka Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzkrāts daudz zināšanu par Krievijas propagandas un dezinformācijas kaitīgo ietekmi uz demokrātiju un drošības situāciju Baltijas valstīs. "Diemžēl Latvijā joprojām nopietnu pretpasākumu nav bijis," pauž Kudors.
Viņa ieskatā, Latvijai attiecībās ar Krieviju šajā gadā jāturpina līdzdalība ES kopējās ārpolitikas īstenošanā, turpinot sankcijas par Minskas vienošanās neievērošanu.
Paredzams, ka 2017.gadā Krievija arī aktīvi meklēs iespējas vienoties par sankciju atcelšanu, sevišķu uzmanību pievēršot komunikācijai ar jauno ASV prezidenta administrāciju un atsevišķiem politiskajiem spēkiem Eiropā, norāda Kudors.
Divpusējo attiecību līmenī Latvijai jāturpina zelta vidusceļš starp normatīvu un pragmatisku ārpolitiku, uzturot ekonomisko sadarbību tajās jomās, kur tā no Krievijas puses nav sasaistīta ar politiskajām prasībām Latvijai. Kopumā Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados ir jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību un jācenšas nepieļaut, ka Krievija 2017. un 2018.gadā Baltijas valstīs izdrupina plaisu ES kopējās ārpolitikas sienā, norādījis eksperts.
LĀI publikācijas mērķis ir sniegt izvērtējumu un izpratni par Latvijas ārējās un drošības politikas izaicinājumiem 2017.gadā. Autori analizē 2016.gada notikumus un lēmumus, cenšoties iezīmēt Latvijas ārējās un drošības politikas scenārijus un rekomendācijas šim gadam. Grāmatā paustie autoru viedokļi neatspoguļo LĀI, Saeimas, Ārlietu ministrijas vai Frīdriha Eberta fonda nostāju.