Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien sāks vērtēt grozījumus likumā, kas paredz atteikties no prasības par vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata pretendentam.
Paredzēts, ka komisija šodien konceptuāli vērtēs piedāvātās izmaiņas. Komisijas sēde notiks plkst.10 Jēkaba ielā 16, 408.telpā.
Lai konkursā uz KNAB priekšnieka amatu varētu pieteikties plašāks pretendentu loks, grozījumi KNAB likumā paredz, ka par KNAB priekšnieka amatu pretendentu varēs izvirzīt personu, kura uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.
Valsts kanceleja (VK) norāda, ka nodrošinot gan valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi, gan biroja priekšnieka amata pretendentu atlases konkursa komisijas darba vadību, konstatēta virkne jautājumu, attiecībā uz kuriem nepieciešams veikt normatīvo aktu grozījumus, lai pilnveidotu tiesisko mehānismu biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei.
Valsts pārvaldes vadītāju atlases pieredze 2016.gadā, kad izmantota kompetenču vērtēšanas metode, liecina, ka laiks vadošā amatā ne vienmēr tieši saistīts ar pilnvērtīgākām kandidāta vadības prasmēm, argumentē VK.
Lai pilnveidotu tiesisko mehānismu biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei Aizsardzības komisijai šodien būs jāvērtē arī grozījumi KNAB amatpersonu izdienas pensiju likumā. Tie paredz noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz KNAB priekšnieka izdienas pensijas aprēķināšanu un piešķiršanu, lai samērotu ar citiem salīdzināmiem amatiem, piemēram, ģenerālprokuroru, attiecībā uz kuru Prokuratūras likumā noteikts atsevišķs regulējums.
Grozījumi paredz, ka tiesības uz izdienas pensiju ir KNAB priekšniekam neatkarīgi no vecuma, ja izdienas stāžs ir 20 gadu, no kuriem ne mazāk kā trīs pēdējie gadi nostrādāti biroja priekšnieka amatā.
Biroja priekšnieka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, rosināts ieskaitīt laiku, kas nostrādāts prokurora amatos vai tiesneša amatos. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita laiku, kas nostrādāts prokurora amatos vai tiesneša amatos, ja birojā amatpersona nostrādājusi vismaz desmit gadus.
Tāpat grozījumi paredz, ka izdienas stāžā ieskaitīs 80% no nostrādātā laika valsts institūcijās amatpersonas statusā. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka izdienas stāžā ieskaita 80% no nostrādātā laika valsts institūcijās amatpersonas statusā, ja birojā amatpersona nostrādājusi vismaz 15 gadus.
Grozījumi arī paredz, ka biroja priekšniekam neatkarīgi no vecuma izdienas pensiju piešķir 55 % apmērā no vidējās mēneša darba samaksas un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par 2% no vidējās mēneša darba samaksas.